'Papardes zieda' mīta apgāšana: visvairāk bērnu ieņem rudenī  (42)

"Ja seksuālajam un reproduktīvajam jautājumam pieiet vienkāršoti, var censties rast likumsakarības starp Līgo svētkiem, papardes zieda meklēšanu un pēc deviņiem mēnešiem dzimušo skaitu, kam saskaņā ar daudzu Latvijas iedzīvotāju pieņēmumiem vajadzētu būt rekordaugstam," vēsta laikraksts. Grūtniecība ilgst 37 līdz 42 nedēļas, tātad teorētiski Jāņu bērniem vajadzētu pulkā nākt pasaulē pavasarī – martā, aprīlī. Taču pērn martā piedzima 1643, bet aprīlī 1433 bērni, vēl gadu iepriekš – martā piedzima 1766, bet aprīlī 1554 bērni, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vēsta laikraksts. Statistikas dati liecina, ka visvairāk bērnu pēdējo desmit gadu laikā tomēr dzimuši jūlijā un augustā.

Vairāk bērnu dzimst citos mēnešos, un, visticamāk, viņi tiek ieņemti rudenī vai ziemā, kas apgāž teoriju, ka cilvēki tieši vasarā ļaujas īpašai kaislei un domā par bērnu radīšanu, uzsver "Neatkarīgā".

Arī demogrāfijas zinātnieki un pētnieki laikrakstu aicina papardes zieda meklēšanu nesaistīt ar tam sekojošu bērnu dzimšanas bumu pavasara mēnešos. "Šajā jomā nav ticamu pierādījumu, tveriet to kā joku," laikrakstam ieteicis Latvijas Universitātes profesors demogrāfs Pēteris Zvidriņš. Savukārt demogrāfs Ilmārs Mežs laikrakstam norādījis, ka cilvēki vēlamo uzdod par esošo, proti, mums jau gribētos, lai bērnu dzimtu vairāk, bet diemžēl nepalīdz pat Līgo nakts.

Akli neuzticēties šiem datiem laikrakstu aicina demogrāfijas profesors Zvidriņš. Viņš norāda, ka dzimušo skaits atšķiras no reģistrēto bērnu skaita, turklāt nereti bērnu, kas dzimis vienā mēnesī, statistikā iereģistrē kā citā mēnesī dzimušu. "Būtu jau skaisti, ja pavasarī dzimtu vairāk, tā teikt vasaras grēki, taču statistikā ticamu apstiprinājumu tam neradīsim," laikrakstam sacījis demogrāfs.

Statistika no astoņdesmitajiem gadiem rāda, ka bērni patiešām vairāk dzimuši martā un aprīlī, secina laikraksts. To Zvidriņš laikrakstam izskaidrojis ar laulību nozīmīgumu tajos laikos. Cilvēki biežāk precējās, to darīja lielākoties vasarā, un loģiski pēc deviņiem mēnešiem sekoja ģimenes pieaugums. "Tagad laulībām nav tik liela nozīme, puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, tāpēc arī dzimstība izkliedējas pa visiem gada mēnešiem," skaidrojis Zvidriņš.

"Mums patīk uzdot vēlamo par esošo, spriedelējot, kā Jāņu nakts vai elektrības pārrāvums ziemā Latgalē ietekmēs dzimstību," teicis Mežs. Viņš laikrakstam pieļauj, ka padomju laikos vasara bijusi vienīgais laiks, kad bija iespējamas "romantiskas attiecības". Lielākoties jaunie cilvēki dzīvoja kopā ar vecākiem, viņiem nebija, kur to darīt, bet vasarā pavērās lielākas iespējas.