Latviešu basketbola zelta izlases spēlētāja pēdējā cīņa un nāve čekas pagrabā

Latviešu mākslas filmā "Sapņu komanda 1935" viens no emocionālākajiem brīžiem ir pašās beigās, kad tiek atklāti Latvijas basketbola izlases spēlētāju, kuri 1935. gadā kļuva par Eiropas čempioniem, likteņi. Tikai maza daļa no viņiem pēc 2. pasaules kara turpināja mierīgu dzīvi, vairāki bijušie basketbolisti karā gāja bojā, vēl citus nogalināja padomju represīvās iestādes. Viens no čekas upuriem bija Latvijas vīriešu basketbola izlases rezervists Edgars Rūja, kurš 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas sāka organizēt nacionālu pretpadomju kustību. Tomēr gan viņu, gan citus pretošanās organizācijas biedrus padomju vara izskaitļoja un pēc nežēlīgām pratināšanām nogalināja.

Edgars Rūja dzimis 1911. gada 30. septembrī Liepājā, 1929. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas iestājās Latvijas Universitātē, Mehānikas fakultātē, kurā ar pārtraukumiem studēja līdz pat 1940. gadam. Pārceļoties uz Rīgu, Rūja sāka spēlēt "Universitātes Sporta" basketbola komandā aizsarga pozīcijā un vienības sastāvā piecas reizes kļuva par Latvijas basketbola čempionu, norāda sporta vēsturnieks Andris Zeļenkovs.

1930. gadu vidū Rūja vairākkārt tika minēts kā viens no Latvijas vīriešu basketbola izlases kandidātiem, viņš arī piedalījās izlases treniņos. Liepājnieks bija iekļauts Latvijas valstsvienības sastāvā dalībai pirmajā Eiropas basketbola čempionātā Ženēvā 1935. gada maijā, kurā par čempionvienību kļuva Latvija. Turnīrā Rūja bija Latvijas izlases rezervists un neaizvadīja nevienu spēli, tomēr viņš ir redzams izlases kopbildēs, kad Latvijas komandu godināja pēc atgriešanās Rīgā.

Rūja bija vispusīgs sportists – vidusskolas gados viņš aktīvi spēlēja arī futbolu, divas spēles aizvadot Latvijas izlasē. "Universitātes Sporta" sastāvā Rūja spēlēja arī volejbolu, 1935. gadā ar šo komandu kļūstot par Latvijas čempionu.

Paralēli Rūja Latvijas sportā darbojās kā spēļu tiesnesis un žurnālists, bet padomju okupācijas laikā strādāja LPSR Vietējās rūpniecības pārvaldē par inspektoru-dispečeru. Nav precīzi zināms, kad un kā Rūja Baigajā gadā sāka darboties nacionālajā pretošanās kustībā "Jaunlatvieši", tomēr jau 1941. gada 14. martā čeka viņu arestēja un ievietoja Stūra mājā.