Es izvairīšos no spriedelēšanas par to, ir mūsdienās 160 kilobaitu mp3 faili saucami par nožēlojamiem vai nav. Tā vietā es labāk atslēgšu telefonu, skaipu, izslēgšos no apkārtējās vides un iegrimšu 'In Rainbows' ainaviskajās skaņu gleznās. Jo tieši pārlieka piesaiste ikdienai un realitātei var traucēt "Radiohead" jaunākās plates baudīšanā.
Grupas pazinējs no iepriekšējā teikuma būs jau paspējis izlobīt atziņu, ka 'In Rainbows' ir tipiski "reidiohedisks" albums, psihedēlisku dziesmu tekstu un ēterisku ģitāru akordu piepildīts. Kā jau iepriekš grupas kontekstā bieži pieredzēts, arī 'In Rainbows' pēc pirmās klausīšanās rada vienkārši ģeniālu, nevainojamu iespaidu. Tā vien prasās skaļi deklarēt "Neko labāku viņi nav radījuši!". Taču mēs jau visi zinām, ka, pat ja tā ir patiesība, to ir jāmēģina formulēt mazliet citādāk.
Plati ievada elektronisks ritmisku skaņu jūklis, kas palēnām izaug līdz '15 Step' – vienai no albuma visritmiskākajām un enerģiskākajām dziesmām. Ar katru jaunu pantu dziesmas skanējumam tiek pievienots jauns "slānis" – sākumā tas ir Toms Jorks duetā ar piecu astotdaļu ritmu, mirklīti vēlāk jau pievienojas elektro-akustiska ģitāra, bass, un mirklīti vēlāk tu jau vairs neatceries, ar ko tas viss patiesībā sākās. Cits pēc cita mainās harmonijas, pēc ūjinoša bekvokāla ieskanas bērnu smiekli; tas viss izskan un pazūd gaisīgos, "ambient" žanram piederīgos sintezatora akordos. Un tā ir tikai pirmā albuma dziesma.
Uz pēdām sekojošais 'Bodysnatchers' ir klasiska rokdziesma, protams, rokdziesma "Radiohead" gaumē, kas, neskaitāmas reizes atkārtojot būtībā vienu un to pašu ģitāras "gājienu" jeb tēmu, lēnām izaug līdz kaucošām ģitāru saitēm un kādam neeksistējošam "elektrisko ģitāru orķestrim" piedēvējamai skaņu sienai.
Plates vidusdaļu prasās pāris vārdos raksturot kā "Radiohead" savās labākajās izpausmēs. Tas nav pārspīlējums, tas ir mēģinājums līdz muļķīgai detalizētības pakāpei neanalizēt dziesmas, kuru katra nots aicina aizsapņoties. Te ir lēnais, meditatīvais 'Nude' (skat.video), 'Weird Fishes/Arpeggi', ko "NME" jau paspējis pielīdzināt 'Pyramid Song' un kurā vismaz man ausī iekrita patīkams, marimbas spēli atdarinošs sintezatora tonis pavadījumā. Albumu caurvijošā, mazliet izteiktākā nekā iepriekš aizraušanās ar savdabīgiem, sintētiski ģenerētiem dziesmu pavadījuma toņiem turpinās mīlas dziesmā 'All I Need', kurā Jorks dūdo "You`re all i need/I`m in the middle of your Picture…". Skaņdarbs, prātā atsaucot "Elbow" sapņainākos skaņdarbus, kulminē, iesaistoties klavierēm, kas sajaucas ar bungu šķīvju dunu. Savukārt 'Faust Arp', kas nereti šī gada laikā dzirdēts grupas koncertos, ir interesantā ritmā veidots akustiskās ģitāras un stīgu ansambļa duets, ko droši var ierindot "pleilistē" blakus "Iron & Wine", zem nosaukuma – "klausīties pirms gulētiešanas".
Nav šaubu, ka 'In Rainbows' tuvāko mēnešu laikā būs iecienītākais sarunu temats mūzikas pasaulē, taču, par laimi, ne tikai mūzikas žurnālistu, bet arī "parasto" klausītāju, grupas fanu un pat vienkāršu interneta lietotāju vidū, kurus uzrunājis grupas revolucionārais gars, idejas un uzdrīkstēšanās. Un, ja "patinam filmu atpakaļ", vai kādam vēl rodas jautājums, kāds tad īsti ir bijis visas šīs akcijas/atrakcijas mērķis? Grupa, kurai jau sen nav ko zaudēt, savu klausītāju ir uzrunājusi daudz personiskāk nekā ierasts. Tieši šī intimitāte arī ir un paliek 'In Rainbows' precīzākais raksturojums. "Iepazīsimies, mūs pazīst kā "Radiohead", bet patiesībā te esam mēs pieci – Toms, Džonijs, Eds, Kolins un Fils."
P.S. Ak, jā, pavisam piemirsu - albumu joprojām "pret ziedojumiem" var iegādāties InRainbows.com.