Foto galerijaTomēr par visu pēc kārtas.
Šoreiz gan jāraksta īsi un uzmanīgi, neatklājot visas kārtis, lai nesabojātu sestdienas koncerta apmeklētājiem pārsteiguma prieku. Tiesa, grūti būs noslēpt apbrīnu par kārtējo Kaspara Rogas ambīciju (pozitīvā nozīmē) realizāciju dzīvē. (Viņš, līdzīgi, kā iepriekšējos lielkoncertos ir arī šīs skatuves un vizuālā izskata ideju autors) Šķiet, līdz šim Arēnā neredzēts skatuves risinājums – divas "mēles", vairāki ekrāni, brīnišķīgas gaismas un līdz pēdējai vīlītei pārdomāti video, precīzi atbilstoši ikvienai koncertā izskanējušajai dziesmai un svarīgākajiem mirkļiem pēdejā "Prāta vētras" desmitgadē. Var gadīties, ka pilnīgi pietiktu ar vienas rokas pirkstiem, lai uzskaitītu, kuras ārvalstu grupas uz Latviju ir atvedušas līdzvērtīgu skatuvi.
Perfektam šovam komplektā ar nevainojamām video vizualizācijām gan ir arī sava ēnas puse – tas izslēdz negaidītus pārsteigumus, iespēju, ka kaut kas notiks spontāni. Viss ir iestudēts un reti kurš solis tiek sperts nejauši. Taču šajā gadījumā to pilnībā kompensē mūžīgo svētku sajūta un jauneklīgums, kas aizvien ir bijuši "Prāta vētras" pavadoņi. Vai tad man jums jāstāsta, cik nepiespiesti tērgat ar publiku spēj Renārs Kaupers? Tā vien šķita, ka uz koncertu atnākušie tūkstoši ir viņa labākie draugi un paziņas.
Svētki šajā reizē ir! Pirmkārt jau pašai grupai - atskaite publikai un sev par zīmīgākajiem pieturas punktiem pēdējo desmit gadu laikā. Izrādās, tajos ir tik daudz hītu, ka vairāk kā divu stundu garajā koncertā neizskan neviena dziesma, kurai publika nezinātu līdzi dziedamo tekstu. Kā īstos svētkos ir arī viesi, pareizāk sakot, klātienē – viens viesis, kurš uz skatuves kāpj brīdī, kad likās ciemiņu vairs nebūs. Savukart pārējie draugi "ballējas" videoprojekcijās.
Koncerts, kā saka pats Kaupers, ir īsais kurss "Prāta vētras" jauno laiku vesturē. Tās traģiskākais lūzuma punkts koncertā tiek atzīmets ar skaņdarbu 'Spacemuminjsh'. Tā ir absolūta emocionalā kulminācija, tajā brīdī ir pieklusuši aplausi un gaismas. Viss, kas redzams uz ekrāna ir tik ļoti trāpīgi, godpilni un vīrišķīgi biedriski, ka acis gribot negribot paliek nodevīgi slapjas. Te nu arī ir tās ievadā pieminetās asaras, turklāt 'Spacemuminjsh' ir viens no netipiskākajiem un skaistākajiem gabaliem grupas daiļradē.
Koncertā nav izlaista neviena "jauno laiku vēstures" lapaspuse – ir gan Jubalts ar 'Spogulīt, spogulīt', gan Dziesmusvētku gabals, vizot Lielvārdes jostas ornamentiem uz ekrāna, gan 'Skolzkije Ulici', arī dziesma, ar kuru esot sākti daudzi koncerti - 'Četri krasti', Renāra dziesma 'Lapsa', visu pēdējā desmitgadē notikušo lielkoncertu retrospektīva dziesmā 'Plaukstas lieluma pavasaris' un, protams, Eirovīzijas 'Īssavienojums' – dziesma, kurai, kā izrādās, ir.... . kas tur īsti ir, to droši vien varēs uzzinat arī sestdienas koncertā.
Ja ļoti gribas vērtējumu – tad vakara galvenais secinājums ir gaužām vienkāršs - "Prāta vētra" ir Latvijas supergrupa un šie koncerti lieku reizi ir tam pierādījums. Un supergrupas, kā zināms, vairs nevērtē. Cik simtiem vai tūkstošiem viņi spēlē aiz Latvijas robežam nav svarīgi. Šeit "Prāta vētra" ir supergrupa. Lai ko tagad sniegtos rakstīt lasītāja roka par čimčidrilkam vai menedžmenta nopelniem, vispirms nosauciet kaut vienu vietējo grupu, kas divu dienu koncertus "Arēnā" savāc bez bēdu un visdrīzāk mierīgi savāktu arī trešo. Un tas, laikā, kad vispopularāko ārvalstu viesu koncerti gandrīz nekad nav pilnībā izpārdoti. Grupu, kas Mežaparkā pulcē Dziesmusvetku cienīgu auditoriju un kuras dziesmām līdzīgī kā Dziesmuvētku repertuāram zina līdzi dziedāt kā liels, tā mazs. Nosauciet, un es esmu gatava ņemt savus vārdus atpakaļ.