Izcilākā lībiešu valodas un kultūras kopēja Pētera Damberga divdesmito atceres pavasari "Līvõ kultūr sidām" (Lībiešu kultūras centrs) atzīmē ar Lībiešu valodas dienu, kas notiks 22. maijā Rīgā, AB dambī uz kuģa "Noass", portālu "Delfi" informēja pasākuma rīkotāji.
Pasākumā tiks īpaši pieminētas divas Lībiešu kultūras centra aktualitātes - albuma 'Lībiešu dzīve' tapšana un lībiešu kultūrvēstures un valodas portāla
livones.lv
pirmās kārtas noslēgums.

Albuma "Lībiešu dzīve" atvēršanas svētki ir noslēgums ceļam 70 gadu garumā, kas aizsākās Pizes skolā, kad Pēteris Dambergs un viņa audzēkņi gatavoja dāvanu radu tautai igauņiem. Tas turpinājās Tartu, kur albumu pēc Otrā pasaules kara no sadedzināšanas izglāba toreizējais 10. nepilnās vidusskolas direktors Kārels Kotsars, līdz pirms diviem gadiem to no Kotsara meitas rokām atkal kā dāvanu saņēma Tartu universitātes profesors Tīts Reins Vītso. Vēlēdamies, lai liecība par lībiešu dzīvi neietu zudībā, profesors to nodeva Lībiešu kultūras centram.

Tagad sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" albuma faksimils ir laists klajā, turklāt unikālā izdevumā, jo albumu papildina komentāru burtnīcas trīs valodās: lībiešu, latviešu un angļu. Albuma komentārus rakstījusi dr. hist. Renāte Blumberga, māksliniecisko ietērpu veidojusi Zane Ernštreite, tekstus tulkojusi Ieva Ernštreite un Valts Ernštreits.

22. maijā tiks prezentētā arī "Līvõ kultūr sidām" veidotā lībiešu kultūrvēstures un valodas portāla livones.lv pirmā kārta. Portāla pilnībā izveidotā sadaļa "Lībieši", kas sniedz vispārīgu informāciju, kļūs pieejama arī lībiešu un angļu valodas zinātājiem. Tādējādi šis portāls kļūst par pasaulē pirmo un vienīgo interneta vietni lībiešu valodā, bet portāla iecere uzskatāma par unikālu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.

Pašlaik livones.lv ir vietne, kurā apkopota un publicēta objektīva, mūsdienīga, zinātniski precīza un vispusīga informācija par lībiešiem, lībiešu valodu un kultūru, bet mērķis ir izveidot vietni, kurā publicēti pētījumi un avoti par lībiešu kultūru, valodu un vēsturi, kur var mācīties lībiešu valodu un lasīt tajā. LKS, nodrošinot informācijas pieejamību, vēlas veicināt interesi par lībiešiem un lībiešu (t.sk. vēstures, etnogrāfijas, valodas, folkloras u.c. jomu) pētniecību. Portāla partneri ir Tartu universitāte un Starptautiskā lībiešu draugu biedrība. Pirms gada portāls livones.lv kļuva publiski pieejams testa versijā un tikai latviešu valodā.

Līvõ kultūr sidām (LKS) dibināts 1994. gada 26. martā Rīgā. LKS darbojas četru cilvēku sastāvā: Gundega Blumberga, Renāte Blumberga, Baiba Damberga un Valts Ernštreits. LKS vienīgās prioritātes ir kultūra un valoda. Svarīgākie darbi: sadarbībā ar Ziemeļvalstu informācijas biroju un valsts īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju "Lībiešu krasts" sagatavota fotoizstāde "Te ir manas mājas" un buklets "Līvlist" lībiešu, latviešu, somu, norvēģu un sāmu valodā; izveidota pirmā lībiešu mākslas izstāde "Līvõ kuņšt", kas parādīta Ventspilī, Igaunijā un Somijā; izdots pirmais informatīvais biļetens lībiešu valodā "Õvâ"; ar Sorosa fonda atbalstu sagatavota un izdota pirmā lībiešu dzejas izlase "Es viltīgāks par tevi, menca", sarīkota tās prezentācija Somijā un Igaunijā; noorganizētas lībiešu kultūras dienas Rīgā; Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniegta LKS un Starptautiskās lībiešu draugu biedrības atklāta vēstule, ko parakstījis gandrīz pustūkstotis Latvijas, Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Vācijas, Krievijas, Holandes zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku. Panākts, ka tiek izveidota darba grupa valsts ilgtermiņa mērķprogrammas "Lībieši Latvijā" izstrādei; izdota Valta Ernštreita Lībiešu–latviešu un latviešu–lībiešu vārdnīca; noorganizēta trīs lībiešu valodas runātāju nometnes; sagatavots literatūras mēnešraksta "Karogs" lībiešiem veltītais numurs; Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā organizēti Dzejas dienu pasākumi, kas pilnībā notiek divās valodās: lībiešu un latviešu; sadarbībā ar Tartu universitāti un Starptautisko lībiešu draugu biedrību noorganizēta lībiešu valodas normēšanas konference.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!