Latvijas Nacionālās operas (LNO) administrācija, iepazīstoties ar LNO kora arodbiedrības streika pieteikumu, konstatējusi, ka kora arodbiedrība nav ievērojusi virkni Darba strīdus likumā un Streiku likumā noteikto darbību, lai kolektīvo interešu īstenošanai vērstos pie darba devēja ar streika pieteikumu kā galējo līdzekli un uzskata, ka "streika pieteikumā minētie pārkāpumi ir nepatiesi, nepamatoti un nevar būt par iemeslu streika pieteikumam", portālu "Delfi" informēja LNO preses pārstāve Katrīna Leiškalne.
"LNO administrācija uzskata, ka streika pieteikums ir bijis pārsteidzīgs un nepamatots solis no LNO kora arodbiedrības puses. LNO administrācija norāda, ka streika pieteikumā minētā centrālā prasība, proti, darbinieku atalgojuma un pilnas slodzes atjaunošana, jau kopš pagājušā gada nogales ir LNO vadības prioritāte. Darbinieku pilnas slodzes atjaunošana un līdz ar to arī atalgojuma palielināšana ir iekļauta administratīvi saimnieciskās darbības plāna projektā, ko LNO direktors Andrejs Žagars 3.aprīlī ir iesniedzis Kultūras ministrijai (KM) izskatīšanai. Atalgojuma palielināšana LNO darbiniekiem ir galvenais arguments, pamatojot KM nepieciešamību palielināt nepietiekamo LNO valsts finansējuma apjomu.
LNO kora arodbiedrība savu streika pieteikumu detalizēti ir publiskojusi plašsaziņas līdzekļos, LNO administrācija norāda, ka pilnīgi nepieņemami ir publiski diskutēt par jautājumiem, kas nav iepriekš izskatīti starp arodbiedrību un administrāciju. Streika pieteikumā minētie pārkāpumi ir nepatiesi, nepamatoti un nevar būt par iemeslu streika pieteikumam," paziņojumā norāda operas administrācija.
Leiškalne tāpat norāda, ka LNO administrācija, kas nes atbildību pret LNO skatītājiem, kas ir iegādājušies biļetes uz Rīgas Operas festivāla izrādēm, plāno pēc streika pieteikuma saņemšanas vērsties tiesā ar pieteikumu atzīt šo streika pieteikumu par nelikumīgu. "Atbilstoši Streiku likumam LNO kora mākslinieki nedrīkst uzsākt streiku līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums," norāda Leiškalne.
Jau vēstīts, ka Rīgas Operas festivāla svētku laikā streiku pieteikusi Latvijas Nacionālās operas kora arodbiedrība. LNO kora darbinieki streika pieteikumu no 8.jūnija skaidro ar to, ka 2009.gada augustā, ievērojot finansiālo situāciju valstī, operas arodbiedrība piekrita administrācijas lūgumam samazināt kora māksliniekiem slodzi, nosakot nepilna darba laiku - 34 stundas nedēļā un attiecīgi par 15% samazinot atalgojumu. Taču, kā uzsver kora arodbiedrība. faktiski darba slodze netika samazināta, atsevišķiem kora māksliniekiem tā pat pieauga.
LNO kora arodbiedrības pieprasa atjaunot kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem darba slodzi – 40 stundu darba nedēļu un algu noteikti pilnā apmērā atbilstoši kora mākslinieku kvalifikācijai un kora mākslinieciskajam sniegumam.
Tāpat streika prasības ir pārtraukt kora mākslinieku arodbiedrības biedru diskriminējošo noteikumu piemērošanu, slēdzot nepamatotus terminētus darba līgumus, kā arī pārtraukt nepamatotu pārbaudes laika nosacījumu iekļaušanu terminētajos darba līgumos, kas atkārtoti tiek slēgti ar kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem.
Kora darbinieki lūdz arī VSIA "Latvijas Nacionālā opera" valdes locekli Andreju Žagaru uzņemties atbildību par LNO darbībā veiktajiem pārkāpumiem, nespēju nodrošināt kora māksliniekiem atbilstošu un konkurētspējīgu atalgojumu un atkāpties no ieņemamā amata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
