Viss, protams, būtu jauki un apsveicami, tomēr šajā idilliskajā noskaņā ik pa laikam tiek iepilināts pa darvas pilienam (un to dara ne tikai ļaudis, kuriem pašiem bērnu nav) – sak, ir tomēr drusku pārprasta visur un jebkādā vecumā bērnu līdzi ņemšana, nerēķinoties ar citiem apmeklētājiem. Kustība "pret bērniem kultūras pasākumos", kliedzošs virsraksts - "restorāns aizliedz ieeju bērniem" - tas viss likās ir tālajā Amerikā, tomēr šovasar pašmāju sociālo tīklu aktīvistu vidū izcēlās visai kaismīga vārdu apmaiņa, par to, vai zīdaiņa, kaut klusai, bet tomēr īdēšanai ir jāskan teātra izrādes laikā, vai mazu bērnu rikšošana un skaļš "es gribu čurāt!" ir tas, kas iecietīgi un mīļi liks pasmaidīt simfoniskā koncerta laikā?
Diriģenti sūdzas; Žagars rosina diskutēt
Tomēr tik vien kā pie viedokļa un pārdomām sociālajos tīklos tas nepalika vis. Šovasar, noslēdzoties Cēsu mākslas festivālam, preses konferencē tā rīkotājs Juris Žagars rosināja diskutēt par mazu bērnu ņemšanu līdzi uz šāda veida pasākumiem, vienlaikus nepārkāpjot vecāku tiesības un netraucējot tiem, kuri nopirkuši pietiekami dārgas biļetes un vēlas netraucēti izbaudīt koncertu. Žagars piebilda, ka pats vairākkārt festivāla Gala koncertā aizrādījis vecākiem pieskatīt mazos resgaļus, norādot, ka mammām un tētiem vajadzētu saprast - simfonijas un oratorijas jaunos kultūras baudītājus visdrīzāk garlaikos.
Lielākā akadēmiskās mūzikas koncertu organizatora VSIA "Latvijas Koncerti" pārstāve Rinta Bružēvica sarunā ar "Delfi Kultūra" arī piekrīt, ka šī problēma viņu rīkotajos pasākumos ir bijusi aktuāla.
"Jā, ir bijuši gadījumi, kad zālē koncerta laikā atrodas vecāki ar mazajiem trokšņotājiem, parasti tad atbildīgais par konkrēto muzikālo projektu vecākiem klusi aizrāda vai pat lūdz zāli atstāt," stāsta Buržēvica.
Tie esot atsevišķi neapdomīgi vecāki, kuri uz nopietnās mūzikas koncertiem paņēmuši līdzi divus līdz četrus gadus vecus bērnus, kuri traucē izbaudīt koncertu pārējiem un arī rada neērtības mūziķiem. Tai pat laikā bijuši arī pozitīvi piemēri ar nedaudz vecākiem bērniem, kuri klausās ļoti ieinteresēti. "Latvijas Koncertu" pārstāve uzsver, ka vecākiem pašiem būtu jājūt robeža, kad bērns ir gatavs un ieinteresēts klausīties vecāku izvēlēto koncertu.
"Latvijas Koncerti" pārstāv tādus izcilus kolektīvus kā "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio koris, kuru uzstāšanās nereti tiek ierakstītas vai pārraidītas tiešraidē, šajos gadījumos gan pie biļešu tirdzniecības pēc iespējas tiekot norādīts, ka zālē jābūt pilnīgam klusumam un mazuļus vēlams uzticēt auklei vai vecmāmiņai, stāsta Bružēvica.
Sūdzības no mūziķu un diriģentu puses par mazuļiem koncertā neesot bieža parādība, tomēr atsevišķi gadījumi ir bijuši. Bružēvica teic, ka viņasprāt popmūziķiem tomēr varētu būt vieglāk iziet no situācijas, kad zālē sāk uzdarboties kāds mazais trokšņotājs - akadēmiskajai mūzikai ir sava specifika. Viņa atgādina visiem vecākiem būt atbildīgiem gan pret mūziķiem, gan citiem skatītājiem, un izvēlēties bērniem domātos sarīkojumus no "Latvijas Koncertu" piedāvājuma.
Uz skatuves pie Reinika
Ja sākotnēji varētu šķist, ka šī ir tikai izsmalcinātu akadēmiskās mūzikas baudītāju un teātra mīļotāju problēma, tad līdzīgu, pat skarbāku viedokli aizvadītajā vasarā nācās dzirdēt no Valmieras pilsētas svētku koncerta apmeklētājiem, kur ap populāro dziedātāju Lauri Reiniku uz skatuves spietojis mazuļu bars, bet apmierinātie vecāki tikai iemūžinājuši savas atvases fotoaparātos, nemaz neiedomājoties, ka viņu atrašanās uz skatuves mūziķim varētu būt traucējoša.
Pats Reiniks stāsta, ka mazuļi uz skatuves brīvdabas koncertos esot bijuši visu vasaru dažādās Latvijas pilsētas, tomēr viņš no komentāriem izvairījās, sakot, ka nevēlas vecākiem neko pārmest. Daudz runātīgāka ir Reinika fona vokāliste Marta Kukarane. Viņa sarunā ar "Delfi Kultūra" pauda sašutumu, sakot, ka tendence mazu bērnu visatļautībai koncertos ir aizvien pieaugoša un atliek secināt, ka uzvedības kultūras līmenis arī pašiem vecākiem kļūst zemāks.
Īpaši izteikti šāda pārprastā brīvība esot bijusi novērojama vasaras brīvdabas koncertos, turklāt uz skatuves kāpuši ne tikai aktīvie četrgadnieki un piecgadnieki, bet pašas mammas uz skatuves stutējušas arī tādus mazos koncerta baudītājus, kas uz savām kājām staigā labi, ja pāris mēnešus. Bez jebkādiem aizspriedumiem mākslinieku klātbūtni rokas stiepiena attālumā koncertā labprāt izbaudījuši arī pusaudži, kuri uz skatuves "vienkārši stāv un skatās vai nosēžas māksliniekam pie kājām".
Marta Kukarane gan saka, ka nopietnu starpgadījumu vai konfliktu vasaras koncertos neesot bijis – nekas no koncertu aparatūras nav sabojāts, un, par laimi, arī bērni neviens neesot cietuši. Tomēr dziedātāja aicina vecākus atcerēties, ka mazie var no skatuves novelties vai kā citādi savainoties un ar prieku gaidītais koncerts var beigties pavisam bēdīgi.
"Protams, centāmies improvizēt! Tomēr koncerts nav cirks. Un muzikālais priekšnesums, kuru gatavojot mākslinieki ir ielikuši daudz spēkus un enerģiju, paliek mazsvarīgs. Vecāki taču nelaiž bērnus Leļļu teātrī uz skatuves spēlēties?" teic Marta.
Par līdzīgām slidenām situācijām, kad mazu bērnu draiskošanās un omulīga šiverēšana ap skatuvi pārceļas uz skatuves un kļūst par savdabību priekšnesumu gan pašiem mūziķiem, gan citiem koncerta apmeklētājiem, sūdzējušies arī citi Latvijas popmūziķi. "Nav jau tā, ka Laurim vienīgajam tā, nokāpjam mēs no skatuves, nāk Nikolajs Puzikovs, un jau trīs mammas uzceļ savas atvases uz skatuves," par pilsētu svētku koncertos piedzīvoto stāsta dziedātāja.
"Pati kā bērns esmu gājusi uz estrādes mūziķu koncertiem, bet man prātā neienāca kāpt uz skatuves, piemēram, "Eolikas" koncertā, un paraustīt Olgu aiz kleitas. Mākslinieka uzstāšanās bija svēta lieta!"
Komentē psiholoģe, piecu bērnu mamma Diāna Zande
No vienas puses ir dabiski, ka bērns ir ar vecākiem, un kopā ar ģimeni apmeklē arī kultūras pasākumus jau no zīdaiņa vecuma. Ir tāds teiciens, ka šajā ziņa var būt par vēlu, bet nekad nevar būt par agru. Bērna interese par kultūru veidojas vidē, kāda valda ģimenē. Tomēr tas nenozīmē, ka ar mazu zīdainīti vajadzētu doties visur. Lai cik šobrīd būtu pretimnākoši kultūras pasākumu organizatori, vecākiem jāatceras, ka biļeti, piemēram, uz operu, viņi ir nopirkuši sev, nevis savam mazulim un visai zālei nav jāklausās, bērna raudāšana vai niķi, kas kopumā ir pilnīgi normāli, jo nopietnā mūzika prasa koncentrēšanos un nogurdina smadzenes.
Šīs robežas ir svarīgi sajust arī pašiem pieaugušajiem. Agrāk koncertos traucējoša un nepieklājīga skaitījās konfekšu papīru čaukstināšana, man pašai joprojām traucē popkorns kinoteātrī, it īpaši nopietnu filmu laikā.
Vecāku tiesības, protams, ir ņemt līdzi savu mazuli, taču tikmēr, kamēr tās nesaduras ar citu tiesībām. Iesaku mammām, kas vēlas apmeklēt kādu izrādi vai koncertu kopā ar bērniņu, iegādāties biļeti tuvu pie izejas un pie pirmajām nemiera pazīmēm zāli pamest.
Pieaugušajiem vajadzētu izvērtēt vai nopietna kultūras pasākuma apmeklējums kopā ar bērnu ir viņa paša interese vai vecāku ambīcijas.
Bērniem domāti kultūras pasākumi notiek plašā klāstā – Leļļu teātrī taču neviens nedusmosies, ja zālē kāds skaļi kaut ko pajautās vai ieraudāsies.
Ja atvase jau no agras bērnības ir audzināta ar pasakām, labu mūziku un bērniem piemērotiem kultūras pasākumiem, tad ieaugšana šajā vidē notiks dabiski. Pirms vest mazuli uz nopietnu izrādi vai Mocarta rekviēmu, vispirms vajadzētu mazulim mācīt pacietību un uzvedību pie galda, aizvest uz kādu izstādi un jau laikus stāstīt par to, kā jāuzvedas attiecīgajā pasākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
