Jautājums par to, vai blakussūdzība pieņemama, nodots atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka 19.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja LKS lūgumu ļaut tai trešās personas statusā. Šāds lēmums tika pieņemts, jo tiesa atzina, ka LKS prasījums ir salīdzinoši nekonkrēts, turklāt lūgts atzīt tiesības uz daļu filmu kopuma, lai gan šādā gadījumā tiesā būtu ceļama atsevišķa prasība par konkrētu tiesību aizskārumu.
Turklāt LKS prasībām bijuši dažādi prasības priekšmeti, tādējādi, tiesas ieskatā, nepieciešams vispirms izskatīt lietu pēc būtības un noteikt, kam filmas īsti pieder, un tikai pēc galīgā tiesas sprieduma, kas, prognozējams, būs AT Senāta nolēmums, konkrēti autori varēs celt prasību tiesā vai nu pret valsti, vai pret citu filmu tiesību īpašnieku, pamatojot savu tiesību aizskārumu un norādot, ka netiek maksāta autora atlīdzība.
Tiesas ieskatā, no LKS pieteikuma nav bijis saprotams, ko īsti savienība vēlējusies, un šis prasījums bijis nekonkrēts.
LKS iesniedza blakussūdzību, taču Rīgas apgabaltiesa atteicās ierosināt apelācijas tiesvedību, jo LKS sūdzībai nebija pievienojusi kvīti par 20 latu valsts nodevas samaksu. Šis Rīgas apgabaltiesas 28.jūnija lēmums apstrīdēts AT.
Vairākus autorus pārstāvošā LKS iesniedza pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par trešās personas statusa noteikšanu vairākiem autoriem.
Savukārt KM pauda uzskatu, ka LKS dalība šajā lietā kā trešajai personai ir pieļaujama, bet AS "Rīgas kinostudija" lūdz LKS pieteikumu noraidīt, jo neesot īsti saprotams, ko LKS vēlas.
Kā sacīja LKS interešu pārstāve Māra Ļūļa-Frankēvica, ja Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīs LKS iesniegto pieteikumu, šis lēmums tiks pārsūdzēts, kā arī tiks vērtēta iespējamā vēršanās Satversmes tiesā.
Savukārt LKS priekšsēdētāja Ieva Romanova piebilda, ka arī citās valstīs ir līdzīgas problēmas, piemēram, Krievijā, kur līdzīga lieta jau esot nonākusi līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai.
LKS vēlas iesaistīties konkrētajā lietā, jo tā uzskata, ka šajā gadījumā nav sakārtots autortiesību jautājums, kā dēļ cieš skatītāji un autori nesaņem atlīdzību, stāstīja organizācijas pārstāves.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka KM 2008.gadā vērsās tiesā ar prasību, kā arī lūdza piemērot pagaidu noregulējumu - aizliegumu AS "Rīgas kinostudija" un Dānijā reģistrētam uzņēmumam "Voxell Aps" izplatīt kopumā 973 filmas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja lūgumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, un šo lēmumu nemainīja arī Rīgas apgabaltiesa, kurā tas tika apstrīdēts. Strīds pēc būtības līdz šim vēl nav izskatīts.
KM prasībā tiesu lūgusi atzīt "Rīgas kinostudijas" līgumu ar Dānijā reģistrēto firmu "Voxell Aps" par spēkā neesošu un aizliegt veikt turpmākas darbības ar laika posmā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam Rīgas kinostudijā uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām.
"Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un "Voxell Aps" direktora Torbena Ellerta 2007.gada 1.oktobrī noslēgtais līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
