Foto: LETA
Rīgā būtu nepieciešams Dziesmu svētku stadions, kurā krāšņos deju svētku koncertus nākotnē varētu noskatīties 20 tūkstoši cilvēku tagadējo piecu tūkstošu vietā, intervijā aģentūrai BNS pastāstīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība).

Viņasprāt, tā varētu būt viena no kultūras celtnēm, kas Rīgā varētu tapt līdz 2018.gadam, kad Latvija svinēs savu simtgadi.

"Man šķiet būtiski, lai 2018.gadā uz Latvijas simtgadi mēs spētu Latvijai dāvāt vai nu Laikmetīgās mākslas muzeju vai koncertzāli, vai Dziesmu svētku stadionu," teica ministre.

Viņa skaidroja, ka šāds stadions būtu nepieciešams, lai varētu parādīt deju svētkus pietiekošā kvalitātē un tos varētu apmeklēt pietiekoši daudz cilvēku.

"Pašlaik mēs ieguldām lielus līdzekļus deju svētkos, bet tos klātienē var noskatīties tikai pieci tūkstoši cilvēku 20 tūkstošu vietā. Mēs gribētu nelielu stadionu ar apmēram 20 tūkstošu skatītāju vietām. Jāskatās, lai dziesmu svētki arī atmaksātos. Un šāds stadions būtu investīcija, kas varētu atmaksāties. Mums ir dziesmu svētki gandrīz katru gadu – lielie dziesmu svētki, bērnu un jauniešu dziesmu svētki, "Gaudeamus", "Baltica", Rīgas dziesmu svētki," klāstīja Jaunzeme-Grende.

Uz jautājumu, vai runa ir par pilnīgi jauna stadiona būvniecību vai pašreizējās deju svētku mājvietas - Daugavas stadiona - rekonstrukciju, ministre norādīja, ka "tas ir jautājums par alternatīvām".

"Domāju, ka mūs atbalstīs arī visi sportisti, jo šo stadionu varētu izmantot gan vieglatlētikai, gan futbolam, gan citām sportiskām aktivitātēm, gan lieliem rokkoncertiem," teica Jaunzeme-Grende.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!