Kažoka: kultūras nozares pārstāvju nostāšanās pret ministri ir bīstams signāls viņas palikšanai amatā  (41)

Politoloģe sacīja, ka ministrei būtu jāpierāda, ka viņa ir pietiekami kompetenta un viņai ir plāns, kā sabiedrības interesēs veidot labāku kultūras politiku. "Ja viņa par to spēs pārliecināt plašāku sabiedrību, viņa izturēs arī konkrētas pretenzijas no nozares pārstāvjiem. Pašlaik man ir aizdomas, ka viņa īsti netiek galā ar saviem darba pienākumiem, taču tas automātiski nenozīmē, ka viņai šis amats ir jāatstāj," sacīja Kažoka.

Gadījumā, ja ministrei nav nepieciešamās kompetences un vīzijas kā iziet no šīs situācijas, tad gan vajadzētu domāt par amata atstāšanu, piebilda politoloģe. Kažoka uzskata, ka pašlaik situācija ir pārāk sarežģīta, lai spriestu par to, vai ministrei būtu jādemisionē vai nē. "Ministrei ir jābūt reālam plānam, kā viņa šo krīzi sadarbībā ar kultūras nozari mazina, pārliecinot nozares pārstāvjus un sabiedrību par to, ka viņa ir pietiekami kompetenta un viņai ir labi nodomi, kurus zina, kā īstenot," sacīja politoloģe.

Kažokai pašlaik šķiet, ka Jaunzeme-Grende vēlas pārveidot Latvijas kultūras politiku, ienesot tajā tādus virzienus, kas nedominēja iepriekš. "Kultūras ministrei ir tiesības un pienākums definēt galvenos kultūras virzienus, kuri saņems valsts atbalstu. Tomēr, neskatoties uz to, ka viņa ir atbildīga par kultūras politikas noteikšanu, ministre nevar vienpersoniski nolemt par to, kas turpmākajos gados kultūras politikā notiks. Ir jābūt cieņpilnam konsultācijas procesam ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem, akadēmiskajiem pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm," sacīja Kažoka.

Viņas vērojumi liecinot, ka ministre mēģina runāt ar nozares pārstāvjiem, taču komunikācija ir nesekmīga. "Skatoties no malas ir grūti spriest, kur ir vaina, - vai nozares pārstāvju pretošanās ministres iecerētajām pārmaiņām vai ministres komunikācijā, nespējā publiski izskaidrot un aizstāvēt savu redzējumu un sarunāties ar nozares pārstāvjiem," teica politoloģe.

Kažoku mulsinot tas, ka tik daudzi nozares pārstāvji, sākot no teātra un beidzot ar literatūru, ziņo, ka ministrei trūkst kompetences par nozares risināmajiem jautājumiem. Politoloģe norāda, ka viņa nevar to izvērtēt, taču vienlaikus secina, ka pretreakcijas plašums liecinot par problēmas esamību.

"Jaunzemei-Grendei būtu jāpierāda, ka viņa pietiekami pārredz visu kultūras jautājumu loku un viņai ir pietiekami skaidra vīzija, kā nonāks līdz labākai politikai kultūras jomā, lai atspēkotu tās bažas, ka ministre netiek galā ar saviem pienākumiem nevis nozares, bet pašas ministres vainas dēļ. Es redzu no viņas puses labo gribu ienest jaunas vēsmas kultūrā, taču neesmu pārliecināta, vai ministrei pietiek kompetences un sadarbības prasmju, lai jaunos uzstādījumus profesionāli nodefinētu un spētu par tiem kompetenti diskutēt ar nozares zinošākajiem ekspertiem," sacīja Kažoka.

Politoloģe uzskata, ka kultūras ministre ir mēģinājusi nākt klajā ar uzstādījumiem, kas nozarei nav sevišķi tīkami, lai gan demokrātiskā sabiedrībā ministrei tas būtu jādara. Kažoka norāda, ka viņa neredz pazīmes, ka jaunā vīzija ir balstīta analīzē un kompetentos izvērtējumos par nozares problēmām. Kažoka vīziju dēvē par taustīšanos ar mērķi atrast kopīgus punktus.

"Gadījumā, ja ministram nav skaidras vīzijas par to, ko darīt nozarē, kā strādāt ar cilvēkiem, strādāt kļūst ļoti sarežģīti," uzskata politoloģe.

Kažoka uzskata, ka atsevišķu ministru nomaiņa neapdraudētu koalīcijas stabilitāti, izņemot situācijas, kad kāda koalīcijas partija pretojas pret ministru nomaiņu un draud atstāt koalīciju. Politoloģe neprognozē, ka šajā valdībā kaut kas tāds varētu notikt.

Jau ziņots, ka rakstnieki un literatūras nozares pārstāvji tikšanās laikā maija sākumā nespēja rast vienotu viedokli ar kultūras ministri par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību. Ministre uz tikšanos ar rakstniekiem bija ieradusies kopā ar kādu cilvēku, kurš tika pieteikts kā "koučinga" treneris.