Memorandā pausta apņemšanās sadarboties Latvijas kultūrpolitikas plānošanā un īstenošanā, veidojot ikgadējo valsts budžetu, nodrošināt plašu kultūras pārstāvniecības viedokļu uzklausīšanu, sadarboties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) iespējamo finansēšanas modeļu izstrādē, kā arī citos kultūrpolitikas jautājumos.
Dokumentā arī iekļauta apņemšanās risināt ar radošo personu statusu saistītos jautājumus, sekmēt nozares speciālistu tālākizglītību un aktīvi iestāties par kultūras nozares finansējuma būtisku palielinājumu.
Jaunzeme-Grende žurnālistiem sacīja, ka ar memoranda parakstīšanu sperts atbildīgs solis un visām pusēm būs jāmācās, lai kopīgi sasniegtu valdības deklarācijā un ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030" izvirzītos kultūrpolitikas mērķus.
"Redzot, kā mēs nedēļas laikā radām lielu sapratni ļoti daudzos jautājumos, šī parakstīšana būs produktīva arī nākotnē," teica ministre.
"Lai kāds tas process ir bijis, tas ved pareizajā virzienā. Ļoti ceru, ka, balstoties uz šodien parakstīto dokumentu, šis pareizais virziens turpināsies ļoti praktiskās, konkrētās lietās, lai aizstāvētu un glābtu to, kas ir Latvijas nacionālās identitātes pamatā, – mūsu valsts un tautas kultūru," norādīja NA līderis Raivis Dzintars.
Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Ieva Struka žurnālistiem pavēstīja, ka līdz 1.jūnijam vēl turpināsies darbs pie memoranda pielikumu saskaņošanas, kas paredz definēt izveidotās sadarbības padomes statusu, precizēt sadarbību VKKF finansēšanas modeļa izstrādē, kā arī sadarbību stratēģijas "Radošā Latvija" un Radošas personas statusa likuma izstrādē.
Kultūras aliansi veidojošā Radošo savienību padome, biedrība "Laiks kultūrai" un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju apvienība vēl vienosies, kurus trīs pārstāvjus deleģēt kā kultūras ministres padomniekus.
Struka pauda cerību, ka ar plašāku kultūras nozares pārstāvju iesaisti politikas veidošanas procesos būs iespējams paveikt konkrētus un kultūrai izšķirošus darbus.
Viņa atgādināja par vienu no Kultūras alianses galvenajām prasībām ‒ atjaunot sākotnējo VKKF finansēšanas sistēmu un nodrošināt fonda neatkarību no politiskiem lēmumiem.
"Es gribētu Latvijas kultūru salīdzināt ar Latvijas ceļiem ‒ abiem bija speciālie budžeti, abiem tie tika atņemti, un, ja jūs gribat zināt, kas notiek Latvijas kultūrā, paskatieties uz Latvijas ceļiem. Domāju, ka jālāpa ir abas lietas ‒ gan ceļi, gan kultūra," uzsvēra Radošo savienību padomes priekšsēdētāja.
Arī Kultūras aliansē ietilpstošās biedrības "Laiks kultūrai" valdes priekšsēdētājs Juris Dambis un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju apvienības valdes locekle Daina Vītoliņa pauda cerību, ka memorands nodrošinās produktīvu dialogu starp nozares profesionāļiem un politiķiem un veicinās nozares attīstību, īstenojot pārdomātas un gudras reformas bez īstermiņa eksperimentiem.
Kaut arī memorands parakstīts tieši starp Jaunzemi-Grendi, Nacionālo apvienību un Kultūras aliansi, Struka norādīja, ka sadarbības platformai būtu jāpaliek spēkā arī pēc ministru vai alianses vadītāju maiņas.
"Ja platformu izveidosim vērtīgu, neviens no tās neatteiksies," piebilda ministre.
Jau ziņots, ka pēdējā laikā saspīlētās attiecības starp kultūras ministri un nozares profesionāļiem tika nolemts atrisināt, noslēdzot sadarbības memorandu. Komunikācijas uzlabošanai ar nozari Jaunzeme-Grende arī nolēma atlaist savu biroja vadītāju, preses sekretāri un padomniekus, jaunu biroju pagaidām neizveidojot.
Kultūras alianse jeb Alianse kultūrpolitikas jautājumu risināšanai, ko izveidojušas Latvijas Radošo savienību padome, biedrība "Laiks kultūrai" un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, apvieno un pārstāv apmēram 5000 kultūras un mākslas profesionāļu ‒ vadošo kultūras, mākslas un kultūrizglītības iestāžu un organizāciju vadītājus, māksliniekus, producentus un aktīvistus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
