"Jautājums par pašreizējā LNO direktora atcelšanu no amata nav aktuāls. Andrejam Žagaram darba līgums beidzas decembrī. Saskaņā ar LNO likumu KM gada beigās būs jāizsludina konkurss uz LNO direktora vietu. Ja Žagars vēlēsies turpināt vadīt LNO, viņš varēs piedalīties konkursā. Protams, tiks izvērtēta arī visu pretendentu līdzšinējā darbība," pauž Ēlerte.
Uz tikšanos ar ministri bija ieradušās arī solistu un kora arodbiedrības.
Tikšanās laikā puses pārrunāja LNO finansiālo situāciju un iespējas uzlabot operas saimniecisko darbību. Arodbiedrības uzskata, ka ir nepieciešams optimizēt LNO administrāciju un nomainīt operas ilggadējo vadītāju Andreju Žagaru, lai novērstu turpmāku nesaimniecisku rīcību ar valsts līdzekļiem.
Tāpat LNO arodbiedrību pārstāvji izteica aicinājumu rast iespēju nākamā gada valsts budžetā paredzēt tādu valsts dotācijas apjomu, ar kuru būtu iespējams nosegt gan mākslinieku atalgojumu, gan nodokļus, atjaunojot pilnu darba slodzi operas darbiniekiem.
Savukārt Kultūras ministre arodbiedrības pārstāvjus iepazīstināja ar Kultūras ministrijas (KM) veiktās pārbaudes un audita rezultātiem par LNO iepirkumiem un atalgojuma politiku. Saskaņā ar to iepirkumu procedūras LNO ir veiktas atbilstoši likumam. LNO ir publicējusi Iepirkuma uzraudzības mājaslapā noslēgtos līgumus atbilstoši likuma prasībām, norādot iepirkuma priekšmetus, termiņus un maksimālo līgumcenu. Saprātīgos apjomos veikti iepirkumi to līgumu ietvaros, kuros maksimālā līgumcena noteikta 19 999 lati trīs gadu laikā.
Vienlaicīgi KM auditā vērsusi uzmanību uz iespējām ekonomēt līdzekļus, novēršot administrācijas darbinieku funkciju dublēšanos, kā arī novērst atsevišķu administrācijas darbinieku atalgojumu pieaugumu. Tāpat jāizstrādā efektīva komandējumu lietderības kontrole un jānodrošina nošķīrums starp māksliniecisko un administratīvo lēmumu pieņemšanu. Bez tam Valsts kontroles plānotā revīzija dos neatkarīgu un objektīvu vērtējumu par LNO vadības saimnieciskumu.
"Esmu pārliecināta, ka LNO vadība izprot valsts ekonomisko situāciju un rēķinās ar tai piešķirto valsts dotāciju," norāda ministre.
LNO finansējuma samazinājums pēdējo divu gadu laikā samazināts par 35%., kamēr kultūras nozarei samazinājums bijis par 45%. Turklāt 2009. gadā valdība piešķīra papildus finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 500 000 latu apmērā, lai LNO varētu norēķināties par nodokļu parādiem.
"Augsti novērtējama LNO direktora Andreja Žagara vēlme nodrošināt izcilu māksliniecisko kvalitāti samazinātu budžeta līdzekļa ietvaros. Ne tikai LNO, bet visai kultūras nozarei atvēlētais finansējums šobrīd ir nepieņemami zems. Taču esmu pārliecināta, ka pakāpeniski to būs iespējams atjaunot atbilstošā līmenī, jo Latvijā ir atsākusies izaugsme," norāda kultūras ministre.
Kultūras ministre arīdzan atsaucās arodbiedrību aicinājumam un piedalīsies kopīgā LNO un teātru darbinieku arodbiedrību sanāksmē.
Savukārt LNO direktors Andrejs Žagars atkārtoti aicinājis visus Latvijas politiskos spēkus un kandidātus uz Saiemas deputāta amatu neizmantot Latvijas Nacionālo operu kā līdzekli priekšvēlēšanu retorikā.
"Mēs sagaidām no arodbiedrības vadītāja konstruktīvu dialogu, analīzi un adekvātu rīcību, nevis paziņojumus ar tendenciozi interpretētu informāciju vai politiskiem uzsaukumiem," teic LNO direktors.
Atgādinām, ka Latvijas Nacionālās operas Simfoniskā orķestra mākslinieku Neatkarīgā arodbiedrība (LNO SOMNA) ar Aldi Grundi priekšgalā paudusi viedokli, ka operas vadība ignorē darbinieku prasības un valsts dotācijas līdzekļus tērē nelietderīgi. Savukārt operas direktors Andrejs Žagaras uzsveris, ka viņaprāt šī diskusija ir saistīta ar gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām, kurās no Nacionālās apvienības saraksta startēs arī Grunde, un visi iepirkumi pretēji apgalvotajam ir vērsti uz maksimālu līdzekļu un resursu ekonomiju.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole LNO parādu dēļ šogad pārbaudīs arī Latvijas Nacionālās operas (LNO) dotācijas izlietojumu