Žagars intervijā aģentūrai BNS uzsvēra, ka galavārds valdes locekļu atbildības sadalījumā piederēs Kultūras ministrijai, tomēr no savas puses viņš neredz vajadzību būtiski mainīt pašreizējos līguma nosacījumus, kas paredz viņa atbildību un pienākumus.
Galvenā atšķirība līdz ar paplašināto valdes sastāvu būšot tā, ka pašreizējā modelī par visiem lēmumiem atbildību nes Žagars kā vienīgais valdes loceklis, taču jaunajā variantā lēmumu pieņemšana un atbildība būs koleģiāla.
Viņš savā priekšlikumā Kultūras ministrijai piedāvās, ka visi trīs LNO valdes locekļi nāk no operas pašreizējās komandas. "Manuprāt, valdes locekļiem ir ļoti labi jāpārzina nozares specifika, nevis tikai jābūt operas un baleta mīļotājiem, labiem finansistiem vai likumu zinātājiem. Igaunijā ir divi, Lietuvā – trīs, līdz ar to viņiem var mainīties gan darbinieki, gan vadība savā starpā konsultēties un pārņemt labāko pieredzi. Mums ir ļoti būtiski, lai valdē cilvēki nav tikai formālas, politiskas figūras vai labi finansisti un juristi, kas absolūti nepārzina nozari," klāstīja Žagars.
Viņa priekšlikumi valdes sastāva paplašināšanai paredz katram valdes loceklim uzticēt atbildību par kādu no LNO darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem pamatelementiem.
"Manis gatavotajos priekšlikumos atbildības jomas var iedalīt šādi: mākslinieciskā darbība, administratīvi saimnieciskā darbība un tehniskā atbalsta funkcija – LNO uzvedumu sagatavošana, nodrošināšana, kā arī LNO pamatdarbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu resursu pārvaldīšana. Uzskatu, ka valdes sastāvs būtu jāveido, valdē iekļaujot attiecīgo jomu vadītājus," teica LNO direktors.
Par finansēm atbildīgā valdes locekļa amatā Žagars redz pašreizējo LNO finanšu direktoru Normundu Matuti, par otru valdes locekli pagaidām vēl domājot.
Viņš arī pastāstīja, ka pašlaik strādā pie struktūras maiņas un administratīvo resursu pārveidošanas un optimizēšanas, tā kā pirms valdes izveidošanas LNO administrācijā jau būs veiktas strukturālas pārmaiņas.
Jau vēstīts, ka kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende decembrī neapstiprināja Žagaru operas direktora amatā uz vēl vienu termiņu, pamatojot to ar iespējamām nopietnām finanšu problēmām operā. Tomēr janvārī, pēc rūpīgākas iepazīšanās ar situāciju, ministre piedāvāja Žagaram noslēgt terminētu līgumu ne ilgāk kā uz gadu ar konkrētiem uzdevumiem tuvāko triju mēnešu laikā, tostarp operā būtu jāveic jauns finanšu un funkcionālais audits. Viņa uzstāja arī uz likuma par operu grozīšanu, lai paplašinātu operas valdi no pašreizējā viena līdz trim valdes locekļiem, kā arī uz sabiedrības uzticības padomes izveidošanu, kas sekotu LNO darbībai.