Kāda meitene, kuras vārdu saskaņā ar gotiskā romāna tradīciju mēs neuzzinām, tēva bibliotēkā uziet senu grāmatu un sadzeltējušu vēstuļu kopu. Vēstules manam mīļajam, manam nelaimīgajam sekotājam atklāj noslēpumu labirintu, kas saslēdzas ap neaptveramu, vēstures dzīlēs mājojošu ļaunumu. Pirms romāna varones jau vairākas vēsturnieku paaudzes riskējušas ar savu labo slavu, veselo saprātu un pat dzīvību, lai atklātu patiesību par Vladu Iesmotāju un Drakulu, lai saprastu, kas kopīgs leģendai ar pasauli mūsdienās. Romāna varoņi atbilžu meklējumos apmeklē pilsētu pēc pilsētas, klosterus un arhīvus, un šajos ceļojumos, vēstulēs un slepenās sarunās atklājas baisā patiesība par ļaunuma terora dzīvotspēju cauri gadsimtiem.
“Briesmoņi, kas spēj dzīvot cauri laikiem, ir tie neradījumi, kuros ir visvairāk no mums pašiem,” apgalvo Kostova, “tumšā puse ir katrā no mums.”