Trešdien, atrokot zemi pie ēkas pamatiem Gregora ielā 1, būvorganizācijas "PV Pārvalde" strādnieki Vjačeslavs Matulis un Oļegs Vološins uzdūrās metāla kārbai, kura bija pildīta ar dažādiem papīriem.
Kārba bija stipri bojāta, sarūsējusi, un izceļot no zemes, tā sadalījās. "Trešais strādnieks Aivars Lakstīgala, apskatot izņemtos papīrus, saprata, ka darīšana ar kaut ko īpašu - tie ir doktores Zentas Mauriņas materiāli," stāsta Egliena. Par to tika informēts mājas saimnieks Andis Cinis un būvorganizācijas projektu vadītājs Jānis Bērze, kuri savukārt sazinājās ar Rakstniecības un mūzikas muzeju.
Ceturtdien muzeja darbinieki ieradās notikuma vietā. "Aina bija satriecoša - no zemes izceltie materiāli ļoti cietuši, tos bojājis mitrums, arī rūsa un zeme, to saglabātības pakāpe ir dažāda," stāsta muzeja galvenā krājuma glabātāja. Pašlaik nav iespējams konkrēti noteikt materiālu saturu un vērtību, bet pēc ārējās vizuālās apskates var teikt, ka pamatā tās ir vēstules, rakstītas Mauriņai, arī atsevišķas rokrakstu burtnīcas un blociņi.
Materiāli ir atvesti uz muzeju un to turpmākais liktenis ir restauratoru prasmīgajās rokās.
Muzeja pārstāvji pieļauj, ka kastē ir arī Konstantīna Raudives materiāli. Pavisam netālu no atraduma vietas, Kuldīgas ielā 50, no 1938.-1944.gadam dzīvoja Raudive un Mauriņa. "Ļoti iespējams, ka 1944.gadā, pirms došanās trimdas ceļos, rakstnieki materiālus ieraka šajā zemē, kuru viņi it kā esot nopirkuši ar domu būvēt tur paši savu māju. Ir, protams, iespējami arī citi varianti, kurus varam tikai minēt," norāda Egliena.
Muzejs izsaka sirsnīgu pateicību visiem šajā gadsimta atradumā iesaistītajiem cilvēkiem, jo īpaši strādniekiem, kuri ar pietāti izturējās pret šīm kultūrvēstures vērtībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
