Par iespēju Rīgā uzņemt savai filmai nepieciešamos sižetus interesējušies producenti gan no Lielbritānijas un Ziemeļvalstīm, gan arī no Āzijas, Krievijas un no ASV. Savukārt visaktīvākā vietējā producentu grupa ir SIA "Film Angels Studio", kuriem izdevies jau vairākus projektus realizēt Rīgā, piemēram, atvedot uz Latviju japāņu, vācu un indiešu filmu veidotājus.
Šī gada martā bija izsludināts pirmais Rīgas Filmu fonda līdzfinansējuma konkurss, kurā konkursa komisija atbalstīja trīs filmas par kopējo summu 214 515 latiem.
Viens no projektiem ir jau Latvijas medijos publicitāti guvusī japāņu filma "Mākoņi pār pakalnu", kurā tiek atspoguļoti Krievijas un Japānas kara notikumi. Kā stāstīja Labanovskis, filmas veidotāji Latvijā iztērēja 564 441 latu, un Rīgas Filmu fonda komisija piešķīra atbalstu līdz 39 510 latiem, bet šis finansējums tiks piešķirts pēc atskaites nodošanas Rīgas domei.
Atbalstu arī guva Larsa fon Trīra kompānijas producēta Dānijas vēsturiskā filma "Karaliskā dēka", kas vēsta par Dānijas karaļa galmu. Latvijā un Rīgā plānots iztērēt 1 164 526 latus, un konkursa komisija šai filmai piešķīrusi atbalstu līdz 116 453 latiem. Šīs filmas filmēšana patlaban gan ir pārlikta uz 2011.gada pavasari.
Pirmajā konkursā tika arī atbalstīta fantastikas žanra Vācijas un Somijas kopražojuma filma "Tērauda debesis" par notikumiem uz Mēness, kuru bija plānots uzņemt Rīgas kinostudijā. Latvijā tika plānots iztērēt 585 519 latus, un komisija tai bija piešķīrusi atbalstu līdz 58 552 latiem. Šīs filmas veidotāji gan ir atteikušies no ieceres filmu uzņemt Latvijā, izvēloties Austrāliju, kura piedāvā atmaksāt līdz 40% no filmēšanas budžeta, skaidroja Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors.
Rīgas Filmu fonda pilotprojekts attaisnojis arī savas cerības tādēļ, ka filmu uzņemšanu laikā tiek radītas jaunas darba vietas, finansiālu labumu iegūst arī viesnīcas un citi pakalpojuma sniedzēji, ar kuriem sadarbojas filmu veidotāji.
Japāņi savas filmas "Mākoņi pār pakalnu" uzņemšanas laikā Latvijā iztērēja ap 570 000 latu, no kuriem 122 000 latu tika samaksāti darbiniekiem, tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) tika samaksāti ap 32 000 latu. Rīgas Filmu fonda neatbalstīta, jo netika izsludināts jauns konkurss, tomēr netieši fonda darbības rezultātā Rīgā nonākušās Bolivudas filmas "Agent Vinod" samaksa algās bija 82 200 lati, no kuriem 21 415 lati samaksāti IIN. Savukārt gadījumā, ja Rīgā tiks realizēts projekts ar Dienvidkorejas filmu "My way", tad viņi plāno algās izmaksāt uz vietas ap 190 000 latu, no kuriem 49 000 būtu IIN, stāstīja Labanovskis.
Viņš skaidroja, ka lēmums par to, vai arī nākamajā gadā tiks rīkoti Rīgas Filmu fonda līdzfinansējuma konkursi, ir atkarīgs no Rīgas domes deputātu lēmuma par to, vai nākamgad šīm aktivitātēm tiks un kādos apmēros būs ieplānots budžets.
"Mēs esam gatavi izsludināt konkursu kaut vai rīt, ja tam ir finansiāls segums. Summa, ko Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs ir aprēķinājis 2011.gadā, lai fonda darbība būtu veiksmīga, ir aptuveni 622 000 latu. Svarīgi arī saprast, ka fonds pats ģenerēs ieņēmumus pašvaldības budžetā, pirms šī nauda tiks izmaksāta kādam no filmu producentiem," sacīja Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors.
Jau ziņots, ka Rīgas Filmu fonda konkursā varēja piedalīties Latvijā reģistrēti filmu producenti, kuriem noslēgts līgums ar kādu ārvalstu kompāniju par kino vai televīzijas pilnmetrāžas spēlfilmas vai dokumentālās filmas veidošanu ar minimālo filmas budžetu 500 000 latu. Rīgas Filmu fonda līdzfinansējuma intensitāte ir 7% līdz 15% no kopējiem Rīgā veiktajiem izdevumiem.
Kā uzsvēra Nacionālā Kino centra informācijas speciāliste un Latvijas filmu izplatīšanas projektu vadītāja Kristīne Matīsa, Rīgas Filmu fonds ir kļuvis par nopietnu stimulu ārvalstu filmu veidotāju grupu piesaistīšanai.
Līdz šim ārvalstu filmu veidotājiem nebija nekādas finansiālas motivācijas veikt savas filmas uzņemšanas darbu Latvijā, un, tieši pateicoties Rīgas Filmu fonda izveidei, no ārvalstu producentiem ir parādījusies lielāka interese. Tomēr, neskatoties arī uz to, ka iepriekš šāda fonda nebija, Latvijā ir tikušas uzņemtas ārvalstu filmas. Spilgtākie piemēri ir 2000.gads, kad Latvijā filmēja izcilais vācu režisors Verners Hercogs, kura filma "Neuzvaramais" ("Invincible") tapa Rīgā un galvenokārt Kuldīgā, savukārt 2002.gadā dažādas epizodes filmai "Saldumiņš" ("Honey Baby") uzņēma arī somu režisors Mika Kaurismeki. Abi šo filmu veidotāji Latvijā sadarbojās ar producentu Jāni Vingri, stāstīja Matīsa.
Viņa informēja, ka patiesībā Nacionālā kino centra rīcībā nav visas informācijas par ārvalstu grupu filmēšanu Latvijā, jo centrs šādas lietas nekoordinē - tā ir katra producenta individuāla iniciatīva.
Līdz Nacionālajam kino centram nonāk tikai kopražojuma projekti, kur Latvijas puse ir pilntiesīgs partneris un var pretendēt uz daļēju finansējumu filmai Nacionālā kino centra rīkotos konkursos.