Tomēr, lai nodrošinātu, ka Okupācijas muzejs spēj paveikt tos uzdevumus, kas tam uzticēti ar likumu, tai skaitā uzņemt ārvalstu amatpersonas, kas ierodas Latvijā oficiālās un darba vizītēs, un skaidrot tām Latvijas vēstures faktus, valdība atļāva muzejā veikt neatliekamos rekonstrukcijas un remonta darbus, piemēram, ierīkot ēkā apkures sistēmu, rekonstruēt fasādi, sakārtot zem Strēlnieku laukuma esošos pagrabus un tamlīdzīgi.
Šie darbi varētu izmaksāt aptuveni 350 000 latu, taču summu vēl precizēs pēc ēkas energoaudita un tehniskā projekta izstrādes. Darbus veiks valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no saviem līdzekļiem, bet par attiecīgo summu tiks samazinātas VNĪ iemaksas nākamā gada valsts budžetā no valsts īpašumu atsavināšanas.
Valdība uzdeva Kultūras ministrijai (KM) līdz 2012.gada 1.jūnijam atkārtoti iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jautājumu par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa īstenošanu.
Kultūras ministrs Ints Dālderis (JL) portālam "Delfi" sacīja, ka ziedotājiem, kas līdz šim jau atvēlējuši vairāk kā vienu miljonu latu memoriāla projektam, nevajadzētu satraukties par to, ka projekts varētu ievilkties un galu galā palikt nerealizēts. Viņaprāt, valdības otrdien Okupācijas muzejam jau atvēlētie 350 tūkstoši latu ir skaidrs signāls tam, ka projekts turpināsies, lai arī vēlāk nekā plānots. Ministrs apliecināja, ka arī pats ir gatavs par to runāt ar ziedotājiem un izteica cerību, ka viņi tomēr neņems atpakaļ savus ziedojumus, kā tas pieļauts pašas KM iesniegtajā ziņojumā valdībai.
Iepriekš Kultūras ministrija norādīja, ka jebkura kavēšanās ar Piemiņas memoriāla kompleksa īstenošanu nav pieļaujama ne vien tādēļ, ka tas veidotu izmaksu pieaugumu, bet arī tādēļ, ka Rīga 2014.gadā ir izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu, kas paredz plašu kultūras aktivitāšu daudzveidību un tūristu skaita pieaugumu. "Novilcinot Memoriāla un Nākotnes nama būvniecības uzsākšanu, veidosies situācija, ka Rīga būs uzmanības centrā, bet Okupācijas muzejs, kas ir nozīmīgs kultūras tūrisma objekts, kurš skaidro Latvijas vēsturi 51 okupācijas gada laikā un okupācijas ietekmi uz valsts, sabiedrības un kultūras attīstību, būs slēgts rekonstrukcijai un Vecrīgas centrā būs būvlaukums," uzsvērts koncepcijā.
Lai no tā izvairītos, Piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība būtu jāpabeidz 2013.gadā, paredzot Okupācijas muzejam sešus līdz astoņus mēnešus laika ekspozīcijas iekārtošanai, iepriekš skaidroja KM, piedāvājot Padomju okupācijas upuru memoriāla izveidei nepieciešamo 5,1 miljonu latu piešķirt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem.
Provizoriskās Memoriāla būvniecības izmaksas ir 1 995 000 latu, bet Nākotnes nama - 3 126 000 latu, kas kopā veido 5 121 000 latu. No ES struktūrfondu līdzekļiem projektam būtu jāpiesaista 85% līdzfinansējums, kas veido 4 352 850 latu, bet valsts finansējumam jābūt 768 150 latu jeb 15% apjomā.
Tāpat memoriāla izveidei nepieciešams rekonstruēt Grēcinieku ielas inženiertīklus, kam KM iepriekš rosināja jau nākamgad piešķirt 446 000 latu no valsts budžeta.
Valdības uzmanības lokā bija arī otrais variants, kas paredzēja uzdot VNĪ piesaistīt
projektam nepieciešamo finansējumu. Šajā gadījumā valdība uzdotu Finanšu ministrijai piesaistīt finansējumu Memoriāla un Nākotnes Nama būvniecībai, paredzot, ka valsts 20 gados atmaksā ieguldītos līdzekļus nomas maksas veidā.
Jau ziņots, ka līdz šim Memoriāla sagatavošanas darbos jau ieguldīti ievērojami resursi, un kopumā projektam pieejami 1 122 429 latu, kas piesaistīti ziedojumu veidā vai ko dažādas institūcijas rezervējušas savos budžetos.
KM līdz 2010.gadam projektā ir ieguldījusi 438 871 latu memoriāla teorētiskās bāzes, starptautiska konkursa organizēšanā, kataloga, skiču un tehnisko projektu izstrādei, bet Okupācijas muzeja biedrība ir ieguldījusi 249 629 latu muzeja renovācijas un ekspozīcijas skiču projekta izstrādei.
Rīgas dome izstrādājusi un šogad 13.aprīlī apstiprinājusi Latviešu strēlnieku laukuma detālplānojumu, kas izmaksājis 158 929 latu. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja ar pērn martā ir apņēmusies no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķirt 322 000 latu Grēcinieku ielas inženiertīklu rekonstrukcijai.
Savukārt VNĪ plāno izstrādāt "Nākotnes Nama" tehnisko projektu un segt atlīdzību arhitektam Gunāram Birkertam, tam kopā paredzot 275 000 latu.
Aizsardzības ministrija bija plānojusi viena miljona latu apjomā finansēt projekta realizāciju, tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, ministrija šobrīd nevar ieguldīt finansējumu projekta īstenošanā, norādīts koncepcijā.
KM informē, ka starptautiskajā metu konkursā par memoriāla kompleksa izveidi uzvarēja mākslinieka Kristapa Ģelža, arhitektes Ilzes Miķelsones un sonologa Voldemāra Johansona pieteikums ar devīzi "Vēstures taktīla". Līgums ar SIA "Taktīla" par skiču un tehniskā projekta izstrādi noslēgts jau 2008.gadā, taču šobrīd starp VNĪ un SIA "Taktīla" ir panākta vienošanās par līguma izpildes apturēšanu līdz nākamā 1.jūlijam.
Memoriāla skiču projekts ir izstrādāts un pērnā gada aprīlī saskaņots Rīgas būvvaldē. Lai turpinātu Memoriāla tehniskā projekta izstrādāšanu, jāveic Grēcinieku ielas inženiertīklu rekonstrukcijas būvprojekta izstrāde, tehnisko projektu saskaņošana un Grēcinieku ielas inženiertīklu rekonstrukcija.
Tāpat arī Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas jeb "Nākotnes nama" izveides skiču projekts ir izstrādāts un saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē, tomēr tam ir beidzies derīguma termiņš, tāpēc VNĪ pašlaik to pārskaņo.
"Nākotnes nama" projekta autors ir arhitekts Gunārs Birkerts.
Ja arī jums ir viedoklis, kādus būvprojektus Rīgā vajadzētu īstenot vai atlikt tuvāko gadu laikā, rakstiet – aculiecinieks@delfi.lv vai izmantojiet satura iesūtīšanas formu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
