Drisas upē atrasta unikāla seno slāvu dievības skulptūra

Dievības tēla autentiskumu un nozīmīgumu Eiropas zinātnieku saimei portālam "Delfi" apstiprināja arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja departamenta vadītājs Jānis Ciglis.

Izrādās, koka tēls nejauši uziets jau 1991. gadā, taču tikai tagad to no Drisas gultnes izcēluši profesionāļi. Ienirstot norādītajā vietā un izceļot pagānu ozolkoka meistardarbu, zemūdens arheologi un akvalangisti sapratuši, ka viņu priekšā ir unikāla Autrumeiropas pirmskristietības laika liecība.

Senās dievības skulptūra ir 122 centimetrus augsta. Iespaidīgo tēlu no upes gultnes 13. augustā izcēluši Minskas niršanas kluba "Капитан Морган" akvalangisti. Sākotnēji no vēsturiski nozīmīgā atraduma notīrītas smiltis, bet pēc tam virs ūdens tas pacelts ar piepūšama pontona palīdzību.

"Pagaidām eksperti pieļauj, ka tā varētu būt Pērkondieva statuja, taču nav izslēgts, ka tas varētu būt arī Veļu dievs. Tas viss vēl pamatīgi jāpēta. Tāpat pagaidām droši nevar apgalvot arī, ka tā ir seno slāvu skulptūra, jo tolaik netālu no atraduma vietas dzīvojuši arī kriviči, kas bijuši svarīgi elementi ziemeļu krievu un baltkrievu tautas etnoģenēzē, turklāt tiem bijusi cieša saistība ar baltu tautām," viņš stāsta.

Jautāts, kādos rituālos šo statuju varētu būt izmantojuši senie slāvi, Ciglis stāsta: "Pagāni tolaik pielūguši dažādus dabas spēkus un, visticamāk, saziņai ar dabas spēkiem šī statuja arī izmantota".

Senais tēls ir izteikti antropomorfs – tam ir acu dobumi, mute un zods. Arī Polockas Valsts universitātes vēsturnieks Deniss Duks uzskata, ka, iespējams, no Drisas upes gultnes izcelta Perūna jeb Pērkondieva skulptūra. Taču to vēl jāapstiprina ekspertīzē, ko veiks Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas vēstures institūta pētnieki. Pēc ekspertīzes skulptūra tiks iekonservēta un restaurēta, bet vēlāk izstādīta Baltkrievijas arheoloģijas muzejā.

Vaicāts, ar kādām metodēm noteikts statujas vecums, Ciglis norāda: "Parasti koka priekšmetu vecumu nosaka, veicot radioaktīvā oglekļa līmeņa izpēti. Nocērtot koku, radioaktīvais ogleklis ar laiku sabrūk un analīzēs tiek mērīts, kādā sabrukšanas stadijā tas atrodas. Tomēr, piemēram, Latvijā tādas analīzes veikt nav iespējams."