Operas budžetam saglabājoties pašreizējā apmērā, var būt jāaptur baleta, orķestra vai kādas citas operas sadaļas darbība, pavēstīja LNO direktors Andrejs Žagars.
"Ja grib saglabāt repertuāru ciklu ar 200 izrādēm gadā un desmit mēnešu ilgu sezonu, kā tas ir bijis vēsturiski, tad ir vajadzīgs zināms finansējums. Ja pieņem kultūrpolitisku lēmumu un ministram ir drosme pārtaisīt uz sešu mēnešu sezonu vai atlaist pusi darbinieku, tad, protams, var arī izdzīvot par esošo naudu. Nevar tā visu laiku samazināt valsts finansējumu, bet prasīt nodrošināt funkciju," klāstīja Žagars.
"Gribētu, lai ministrs spētu pārliecināt valdību, ka lielākajai kultūras institūcijai ar starptautisku atpazīstamību, kur mūsu darbi pierāda mūsu kvalitāti, atrast iespēju rast šo pusmiljonu latu klāt. Tas ir tas kritiskais slieksnis, lai mēs varētu nodrošināt savu žanru un funkciju. Pretējā gadījumā ir jāslēdz vai nu balets, vai nu orķestris, vai kaut kas cits radikāli jāpārmaina operas darbībā," viņš uzsvēra.
Žagars paskaidroja, ka pēdējo divu gadu laikā LNO budžets piedzīvojis dramatisku finansējuma samazinājumu par 35%. Salīdzinot ar Igaunijas Nacionālās operas un Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra budžetu, situācija ir nelabvēlīga.
"Mūsu situācija pašlaik ir it kā stabilizējusies, bet varam salīdzināt, ka gan Tallinas, gan Viļņas operām, kas pēc reputācijas mākslinieciskajā līmenī ir krietni vājākas, valsts finansējums gadā ir apmēram 5,2 miljoni latu, bet LNO tas ir 3,7 miljoni latu. Tā ir ļoti dramatiska starpība," sacīja LNO direktors.
Žagars teica, ka cer uz Kultūras ministrijas (KM) spēju gūt lielāku ietekmi valdībā, aizstāvot kultūras jomu, kas Latvijai vēsturiski bijusi ļoti būtiska un nesusi plašu atpazīstamību pasaulē.
"Mēs ļoti ceram, ka Kultūras ministrija gūs lielāku ietekmi valdībā, aizstāvot kultūras jomu, kas vēsturiski Latvijai bijusi ļoti būtiska, jo mēs esam maza nācija. Ja mēs skatāmies, ar ko mūs pasaulē pazīst, tas ir lielākoties ar profesionālo kultūru. Ir būtiski, lai tās kultūras nozares, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un rada jaunus talantus, un nodarbojas ar audzinošu un izglītojošu darbu, un padara nāciju spēcīgāku, neciestu. Svarīgi, ka ministram ir ietekme un ka ministrs spēj cīnīties par savu jomu tā, lai kultūra nav pabērna lomā," norādīja LNO direktors.
Viņš arī dalījās pārdomās, ka pašreizējai kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei ("Vienotība") nav vēl bijis pietiekami daudz laikā, lai iepazītu šo nozari un to, kā tā funkcionē.
"Pašlaik es jūtu, ka ministre vairāk nodarbojas ar kļūdu meklēšanu, varbūt arī viņai vēl nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītu šo nozari un to, kā tā funkcionē. Varbūt šis [viņai] aizvien ir iepazīšanas laiks. Mēs neesam sajutuši tādu ļoti aktīvu darbību mūsu nozares atbalstam, tajā pašā laikā ministre nekādiem procesiem nav traucējusi. Varbūt vienkārši laika, lai varētu saprast, sākt varbūt cīnīties un nopietni atbalstīt, ir bijis vajadzīgs vairāk," atzina Žagars.
Jau vēstīts, ka LNO izstrādājusi pasākumu plānu laika posmam no 2012. līdz 2015.gadam, paredzot vērienīgus operas un baleta uzvedumus, ārvalstu mākslinieku uzstāšanos operā, viesizrādes Maskavā un programmu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā.
2012.gadā Nacionālajā operā plānotas Maskavas Lielā teātra mākslinieku viesizrādes, 2013.gadā komponista Riharda Vāgnera gada ietvaros operā taps vērienīgākais šā komponista sacerējuma – četru operu cikla "Nībelungu gredzens" – iestudējums. 2013.gada februārī LNO mākslinieki abu valstu kultūras sadarbības līguma ietvaros vairākās vērienīgās viesizrādēs uzstāsies atjaunotajā Maskavas Lielajā teātrī. Tāpat šajā gadā notiks LNO ēkas 150 gadu jubilejas koncerts un citi pasākumi.
Savukārt 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, operā būs latviešu mūzikas gads, kura ietvaros iestudēs četru latviešu komponistu operas un baletus. Tāpat opera rūpēsies par īpašu programmu 2015.gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
