Foto: DELFI
Paredzams, ka laikā no 2012. gada 18. novembra līdz 2013. gada 1. septembrim uz Gaismas pili "pārcelsies" visu pašreizējo piecu Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēku saturs, un tās izmaksas varētu būt ap 700 000 latu. Iespējams, ka visu laiku lielākā pārvākšanās Latvijas vēsturē varētu notikt ar iedzīvotāju līdzdalību - pielikt roku vērienīgākajam Jurģu pasākumam jaunlaiku Latvijas vēsturē varēsim arī mēs - ierindas pilsoņi. Bibliotēkas darbinieki vēl gatavo pārvākšanas plānu un to neatklāj. Taču patlaban vietā, kur būs bibliotēka, slejas vēl nepabeigta celtne, kur klaudz āmuri, un apkārt ir nostiepta sēta. Gatavas ir 18 no 24 nama asīm. Apbruņojušies ar īso kursu darba drošībā, ķiveri un drošības vesti portāls "Delfi" dodas iekšā šobrīd Latvijā lielākajā būvējamā civilobjektā.

Lasītavās saules nebūs

Līdz ar ziemas aiziešanu, strādnieku skaits objektā ik nedēļu pieaug. Būvdarbu vadītājs Valdis Koks stāsta, ka iepriekšējos mēnešos aukstuma dēļ daudzus darbus nācies atlikt. Piemēram, šur tur nevarēja betonēt trepes, kuras paredzētas neapdarinātā betonā. Gaisa temperatūrai esot jābūt plusos. Pašreiz būvlaukumā strādā 210 cilvēki, taču turpmāk viņu skaits varētu palielināties.


68 metrus augstajai ēkai būs 12 stāvi. Tā ir nepabeigta, tomēr jau pieņēmusi pamatīgus apmērus. Jau šobrīd skats ir majestātisks. Tiesa, bibliotēka būs nedaudz augstāka, nekā tā ir marta vidū, jo vēl top 10., 11. un 12. stāvs. Koks ir pārliecināts, ka Spāru svētkos maijā būs pabeigti 10. un 11. stāva pārsegumu betonēšanas darbi uz spices metāla konstrukcijām. "Šobrīd viss notiek pēc plāna," apstiprina būvdarbu vadītājs. Ēka esot sarežģīta, galvenokārt no būvniecības tehnoloģiju un drošības viedokļa. Arī finansējuma samazinājums celtniecības procesu ir būtiski palēninājis.

LNB pārstāve Ilze Egle atzīst, ka līdzekļu "apgriešana" visvairāk ir atsaukusies tieši uz projekta "estētisko pusi". Daži mērķi infrastruktūras uzlabošanā ir atlikti uz labākiem laikiem, piemēram, teritorijas sakārtošana iepretim Nacionālajai bibliotēkai. Iepriekš ēkas nodošanas termiņš bija 2008. gads, tad 2011. gada jūlijs, tagad 2012. gada 18. novembris. Tad ēkai ir jābūt tik gatavai, lai LNB varētu sākt ievākties. Plānots, ka pārcelšanās notiks līdz 2013. gada 1. septembrim, portālam "Delfi" pauž Egle.

Koks stāsta, ka līdz septembrim ir jāizdara viss, lai ēku nosegtu un atliktu paveikt vien iekšdarbus. Tāpēc šī vasara būs saspringta. Šobrīd bibliotēkā valda darbīga atmosfēra: tiek ievilktas inženierkomunikācijas, kāpnēm, kas ved uz augšējiem stāviem, ir uzstādītas pagaidu margas, redzami dažādi būvmateriāli, dēļi vai siltumizolējošie materiāli. Strādnieki aizņemti darbos un ienācējiem uzmanību nevelta, vien divi vīri paņēmuši "pīppauzi" un uzmetuši īsu skatienu ienācējiem, dziļdomīgi klusējot, smēķē. Apkārt svilpo vējš. Mūs aizved uz astoto stāvu. Tur atradīsies Bilbiotēkzinātnes un informācijas zinātnes centra lasītava, krātuve un darba telpas. Liela vērtība ir arī skats uz Rīgu - var redzēt ostu, bet satiksme uz Akmens un Vanšu tiltiem kā uz delnas. Augstāk gan neejam - tas būtu bīstami. Taču zināms, ka 11. un 12. stāvā būs publisko pasākumu telpas. Tajās notiks grāmatu prezentācijas, kā arī citi saviesīgi pasākumi.

Paredzēts, ka apakšstāvos atradīsies Konferenču centrs, tehniskā nodrošinājuma dienesti un telpas. Pagaidām tur tiek veikti elektrības, ventilācijas, apkures, dzesēšanas, ūdensapgādes, un citi darbi. Brīdī, kad ieradušies "Delfi", rosība rit pilnā sparā: vīri sasaucas un kaut ko stiprina.

Pirmajā stāvā būs lielais vestibils, Latviešu grāmatniecības muzejs, izstāžu zāles, Konferenču centra lielā zāle, interneta kafejnīca. Marta pirmajā pusē gan ir redzamas tikai iekārtojuma aprises. Pārējo atliek vien pašiem iztēloties.

Egle akcentē, ka Gaismas pils nebūs tikai bibliotēka - tajā notiks arī dažādas prezentācijas, pasākumi un pat nelieli koncerti. Tie varētu notikt arī ārā pie bibliotēkas ēkas. Gaismas pils lasītavu logi ir pavērsti pret Daugavu. Daļēji, lai būtu labs skats, daļēji arī tādēļ, lai pēcpusdienas un vakara saule nespīdētu logos. Administrācijas un bibliotēkas darbinieku telpu logi ir vērsti uz Pārdaugavu un Uzvaras parka pusi.

848 krēsli, 111 klubkrēslu un daudz, daudz galdu

Virs pirmā stāva ir mezonīns jeb starpstāvs, kur atradīsies uzziņu un informācijas centrs, jaunākās periodikas lasītava, kā arī darba telpas. Tieši šis starpstāvs būšot glābiņš studentiem, kas pēdējā brīdī mēģinās "uzcept" kursa vai kādu citu darbu. "Tas būs slinko studentu dēļ, būsim godīgi," par diennakts režīmu saka LNB pārstāve Ilze Egle. Ir iecerēts, ka visu diennakti būs pieejami iepriekš pasūtīti darbi un jaunākā periodika. Tomēr arī pārējā bibliotēka strādās 12 stundas septiņas dienas nedēļā. Egle arī cer, ka darbinieku skaits jaunajā ēkā atgriezīsies "labo laiku" līmenī, savādāk nemaz LNB nevar nodrošināt savas funkcijas.

"Ar to darbinieku skaitu, kas mums ir, mēs nevaram nodrošināt to, ko esam solījuši", viņa norāda. Šobrīd visās sešās LNB ēkās strādā 320 cilvēki, bet pirms dažiem gadiem bija tuvu 400.

Visticamāk, ka visvairāk lasītāju būs ēkas otrajā, trešajā un ceturtajā stāvā, kur atradīsies Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavas, Tautsaimniecības literatūras lasītava un Mākslas centrs. Egle stāsta, ka tāpat kā tagad vecie laikraksti - "Padomju Jaunatne", "Cīņa" un citi - būs pieejami gan digitālā, gan drukātā veidā.

Ceturtajā stāvā atradīsies mākslas centrs. Tajā izvietos mākslas un literatūras nodaļu, kuru vidū būs plakāti, reprodukcijas, ekslibri un citi darbi. Tāpat jaunajā ēkā varēs atrast lielāko nošu kolekciju, bungu partitūras, disku un plašu kolekcijas, kā arī filmas, kuru pagaidām ir salīdzinoši mazāk. Būs arī multimediju centrs, kurā jaunieši varēs mācīties, strādāt un pat komponēt mūziku. Tur atradīsies daudz mazu kabīņu, kas savstarpēji būs nodalītas ar biezāku stikla starpsienu. Multimediju centrā varēs nākt lasīt un klausīties lekcijas, jo tam būs īpaši atvēlētas telpas. Visā bibliotēkā brīvā pieejā būs 350 000 grāmatu un jaunā bibliotēkas ēka būs 40 700 kvadrātmetru plaša, tiesa - 20% no tām aizņems tehniskās telpas.

Egle skaidro, ka ēkā galvenokārt būs stikla starpsienas, jo galvenā ideja ir radīt atvērtības sajūtu un gaišumu. Taču būs arī mūra sienas. Ēkas vidū būs ātrijs - iekšējs pagalms, līdzīgi kā galerijā "Centrs", kad vairāku stāvu augstumā no pirmā stāva varēs redzēt stikla griestus.

Egle saka, ka Gaismas pils ir pielāgota dažāda rakstura cilvēkiem: gan tādiem, kas nāk socializēties ar citiem, gan tādiem, kas apsēžas malā un "urbjas savā tēmā". Varēs sēdēt pie galdiem, kur ir daudz cilvēku, vai "nolīst" maliņā. Tāpat varēs mācīties sēžot klubkrēslos, citi - sēdēt pie galdiem. Bibliotēkā būs jaunas mēbeles - 848 krēsli, 117 - klubkrēsli un daudz dažādu galdu. Vienlaikus ēkā varēs būt ap 1000 lasītāju, kamēr šobrīd pa visām sešām ēkām kopā vien ap 350. Jaunu mēbeļu piegādes konkursu LNB gan vēl tikai izsludinās. Dažas mēbeles, piemēram, krēslus, kas izgatavoti 1930. gados, ņems līdzi uz jaunajām telpām.

Pavisam uz jaunajām telpām būs jāpārved četri miljoni dažādu vienību - grāmatas, aptuveni 1,5 miljonu latu vēsrtībā. Vēl ir ekslibri, afišas, vēlēšanu biļeteni, plakāti, gada pārskati, etiķetes, nošu krājumi un pat govju ciltsraksti. "Mēs vācam visu, kas ir Latvijā," stāsta Egle. Viņa atminas, ka nesen pat aicinājusi mūziķus Valteru un Kažu iesūtīt datoros gatavotās savu koncertu afišas, lai tās paliktu vēsturē, nevis aizmirstībā. Ar gadiem LNB kolekcija pieaugs, tad jaunajā ēkā varēs ievietot aptuveni sešus miljonus vienību.

Tā nav nekāda malkas pārvešana

Paredzams, ka 700 000 latu vērtā pārvākšanās būs grandiozs pasākums, un ir labs jautājums, vai Latvija tāda ir bijusi. Tomēr tā nenotiks sametot grāmatas, mūzikas diskus un citus materiālus kastēs, pašas kastes - furgonos un pēc tam, kad būs pārbraukts pāri Akmens tiltam, tādā pašā veidā to izmetīs Gaismas pilī un sakraus vestibilā, stāsta Egle. Viņa atgādina pagājušā gada jūnijā notikušo grīdas iegruvumu, kad LNB ēkā iebruka grīda. Toreiz glābēji ņēma grāmatas un deva bibliotekārēm, neskatoties kādā kārtībā tām ir jābūt grāmatu plauktos. Pēc tam labu laiku vajadzējis lai sakārtotu tās atbilstoši secībai. Tāpēc pārvākšanās laikā bibliotekārs kādā no piecām vecajām ēkām ieliks materiālus kastē un Gaismas pilī to sagaidīs cits bibliotekārs, lai radītu jauno kārtību. "Tā nav malkas pārvadāšana," saka pārstāve. Turklāt pārvākšanās notiks pa nodaļām un pa mājām: vispirms sāks vienā nodaļā vai mājā un tad turpinās ar pārējām. Taču pārvākšanās laikā LNB turpinās savu darbu.

Pagaidām nav skaidrs, kas būs pirmās lietas, ko pārvedīs uz Gaismas pili un kuru no pašreizējām ēkām bibliotēka atbrīvos kā pirmo. Iespējams, ka tā varētu būt Jēkaba ielā esošā filiāle, kur ēka pieder Latvijas Hipotēku un zemes bankai. Tomēr Egle pieņem, ka iekārtošanās notiks vispirms apakšējos stāvos un tad pamazām "uz augšu".

Pirms materiāli nonāks jaunajā ēkā, aptuveni trešo daļu no tiem atputekļos, dezinficēs un attīrīs. Šobrīd grāmatas un citi darbi atrodas tām nepiemērotos apstākļos - "veidojas sēņotne" kā saka Egle - "viss vairojas un aug". Jaunajā namā grāmatas atradīsies krātuvē, kur uzturēs atbilstošu mitruma un gaisa temperatūru.

Egle stāsta, ka pie pašas bibliotēkas varētu izbūvēt soliņus, celiņus un ierīkot mauriņu. Savukārt pāri Akmens ielai atrodas neapbūvēts laukums, kur varētu atrasties daudzstāvu autostāvvieta un velonovietne.

Ja viss notiks kā plānots, tad bibliotēka durvis vērs 2013. gada 1. septembrī. Gaismas pils radīšana būs aizņēmusi aptuveni 22 gadus - projekts tika aizsākts jau 1989, gadā. Projekta "Gaismas pils" mājas lapā pirmais ieraksts ir datēts 2005. gada 3. janvārī, kad Kultūras ministrija iesniedza valdībā grozījumus likumā par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!