Lūgta komentēt jaunās valdības publiskoto dokumentu, viņa atzina, ka deklarācijā minētas vairākas lietas, kas būtu ļoti pozitīvas, tostarp, piemēram, uzsvars uz birokrātijas samazināšanu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, kurus līdz šim atsevišķa kultūras iestāde nevarēja piesaistīt.
"Pirmajā mirklī, uzmetot aci, tur ir vairākas labas lietas ierakstītas, piemēram, birokrātijas samazināšana, kas ir ļoti pozitīvi un iepriekš daudz apspriests. Bet četriem gadiem tas tomēr ir diezgan liels sapnis," sacīja Sniedze.
Runājot tieši par viņas pārstāvēto kultūras jomu un iepriekš nozares pārstāvju paustajām vēlmēm, Sniedze teica - tādas lietas kā konkrēts finansējuma pieaugums Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), Nacionālās bibliotēkas ēkas pabeigšanas un iekārtošanas, kā arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014.gadā programmas, dziesmu svētku, profesionālās izglītības un citu jautājumu pieminēšana deklarācijā ir vērtējama pozitīvi. Turklāt šīs lietas, piemēram, viņas pārstāvētā biedrība iepriekš arī vēlējusies redzēt jaunās valdības darba kārtībā.
Tomēr konkrētības šajos jautājumos pagaidām trūkst. "To jautājumu loks ir aptverts, bet konkrētības trūkst," uzsvēra Sniedze, paskaidrojot, ka nozares pārstāvji labprāt būtu sagaidījuši konkrētākus finansējuma procentus, kā tas ir norādīts, piemēram, par VKKF finansējumu.
Vienlaikus, komentējot iecerēto VKKF finansējuma pieaugumu, Sniedze minēja, ka deklarācijā paredzētie 15% no kopējā kultūras funkciju nodrošināšanai paredzēta budžeta ir solis uz priekšu, tomēr būtu jādomā par atsevišķa finansējuma nodrošināšanu fondam, kas nav atkarīgs no budžeta svārstībām (kā iepriekš, kad VKKF finansējums bija konkrēts procents no akcīzes nodokļa ieņēmumiem).
Pozitīvi Sniedze vērtēja arī pienācīga raidlaika noteikšanu elektronisko mediju visvairāk skatāmajā un klausāmajā laikā programmām latviešu valodā.
Tomēr uz jautājumu, vai deklarācijā ierakstītais varētu būt reāli izpildāms četros gados, Valmieras teātra vadītāja nebija optimisma pilna. "Ņemot vērā, cik lēni viss mūsu valstī notiek, neliekas viss reāls. Tomēr padomāts ir vairāk nekā iepriekšējās [deklarācijās]," viņa atzina.
Viņa pastāstīja, ka vairākas lietas būtu iespējams salīdzinoši ātri sakārtot, nemaz neieguldot lielus līdzekļus - tās ir sīkas nepilnības likumos vai normatīvajos aktos, kas ikdienas darbā kultūras iestāžu vadītājiem ļoti traucē. Taču, lai tās novērstu, būtu nepieciešams audits, kurā piedalītos profesionāļi, kas izprot arī nozares būtību un vajadzības, nevis iesaka vien mehāniski griezt, kas ne vienmēr iespējams kultūras jomā.
"It kā [deklarācija] ir pārdomāta un plaša, bet, tāpat kā valdībai un Saeimai sabiedrībā nekādas ticības joprojām nav, tā arī šaubos par to, cik reāla ir šī deklarācija. Gribētos, lai vismaz daļa no tā tiktu izdarīta," piebilda Sniedze.
Turpretī uz jautājumu par kultūras ministres amata kandidātes Sarmītes Ēlertes ("Pilsoniskā savienība", "Vienotība") vērtējumu Valmieras teātra vadītāja atzina - pozitīvi vērtējams tas, ka Ēlerte ar daudzām sāpīgām un aktuālām nozares problēmām jau saskārusies un tās pārzina, jo vada Nacionālās kultūras padomi.
Jau vēstīts, ka jaunā valdība kultūras jomā apņēmusies nostiprināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) neatkarību, pakāpeniski palielināt finansējumu VKKF, līdz 2012.gadam pabeigt Gaismas pils celtniecību, kā arī uzlabot kultūras pieejamību reģionos.