Foto: F64
"Par 'Rūdolfa mantojumu' tika tik daudz rakstīts kā ne par vienu manu filmu. Nekad nav bijis tik vienprātīgs skatītāju un kritikas viedoklis. Nebija dienas, kad mani uz ielas neapturētu cilvēki un neteiktu paldies. Bet nu filma ir norakta," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" vilšanos pauž pašmāju kino vecmeistars Jānis Streičs.

Atgādinām, ka šī gada projektu konkursā filmu ražošanas atbalstam Nacionālais Kinocentrs nolēmis valsts finansiālo atbalstu sniegt divām pašmāju spēlfilmām un diviem kopražojumiem, Streiča "Rūdolfa mantinieku" turpinājumu "Tās trakās skroderu dienas" atstājot bez valsts finansējuma.

Kā pauž Streičs, turpinājums "Rūdolfa mantojumam" prasās pats par sevi, un cilvēki, lai kur viņš arī parādītos, to atgādina vai katru dienu.

"It kā tas atkarīgs no manis. Bet ja valdībai tas vienaldzīgs, neskumšu. Esmu pateicīgs liktenim, ka tauta Rūdolfa mantojumu pieņēma ar tādu sajūsmu. Ja ar vairs neko neuzņemšu, tad notiks tā, kā vēstī angļu paruna: "Cilvēks ir tik labs, cik labs viņa pēdējais darbs." Un tas nemaz nav tik slikti. Dod, Dievs, katram tā beigt savu darba mūžu."

Režisors intervijā "Neatkarīgajai" arī pauž neizpratni par to, ka filma "Rūdolfa mantojums" "pazudusi" no ekrāniem un šobrīd legālā veidā skatītājiem ir grūti pieejama: "Lai gan neesmu no tiem, kas, uztaisījis filmu, turpina sekot tās gaitai, "Rūdolfs" tik tiešām pazuda. Tika solīts rādīt vēlreiz vasarā, kad ieradīsies ārzemju latvieši, bet nekā."

"Nacionālā kinocentra uzskaitē Rūdolfa mantojumam uzrādīta viena kopija (tikai viena!). Neskatoties uz to, Rūdolfa mantojums ir pagājušajā gadā trešā visvairāk apmeklētā filma. Pirmās vietas ieguvējai bija astoņas kopijas," stāsta Streičs.

Tapat arī režisors nelolo ilūzijas par Latvijas un savu filmu nākotni starptautiskajā tirgū: "Tirgū nepiedalās ar vienu filmu. Lai tur iekļūtu, vajadzīga milzīga nauda. Tev kādam jāpieder, jābūt lielas sistēmas sastāvdaļai. Citādi tās ir tikai ilūzijas, ar kurām te manipulē. Te domā, ka pietiek uztaisīt labu filmu un visa pasaule būs augšpēdus, atbīdīs malā amerikāņu firmas, ar kurām ir līgumi, un valstis ņems tūlīt tevi. Tā nenotiek. Jo daudzi nezina, kas ir Latvija, un viņiem šķiet, ka te esam aborigēnu līmenī. Filma varētu būt apritē, varētu prezentēt Latviju, bet vajag kooperēties ar lielām firmām, ar tiem, kas spēj filmu bīdīt pasaulē. Mazai valstij, vāroties savā sulā, tas nav izdarāms."

Runājot par latvietību Streičs saka: "Latviešiem ir daži kompleksi, varbūt – nacionālās īpatnības. Pat ne sliktas. Latvietis ir ļoti centīgs. Viņš ir izcili centīgs un godprātīgs darba darītājs. Viņš centīsies katru darbu paveikt līdz galam. Pat pārlieku. Viņš ir ļoti pieticīgs un kautrīgs. Necentīsies lēkt kungiem acīs. Viņš pārdzīvos, ja kāds iedrošinās izcelties no šīs kārtas. Jēdzieni kārta un tautība daudziem saauguši kā miesa ar kaulu. Latvietim tas nepienākas. Latvietim pienākas pazemība. Klusinātie toņi. Labā gaumīte."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!