Notiks LNO un AS 'Latvijas Gāze' balvas pasniegšana

Tradīcija ik gadu pasniegt balvas Operai iedibināja 1997.gadā. Balvā tiks pasniegta mākslinieka Alda Lorenca veidota skulptūra un naudas prēmija 1000 lati (pēc nodokļu nomaksas). Balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts notiks 2009.gada 2.oktobrī plkst.19:00, koncerts tiks rādīts arī LTV 1.programmā – 10.oktobrī.

Skatītāju balva labākajam sezonas jauniestudējumam tika noskaidrota interneta balsojumā portālā www.delfi.lv Balsojums noslēdzās 25. septembrī pusnaktī. Skatītāju balvu kā labākais pagājušās sezonas jauniestudējums saņems balets "Smilšuvīrs".

LNO un AS "Latvijas Gāze" balvas laureāti:

Labākā operas soliste: Inga Sļubovska

Inga Šļubovska absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu un maģistrantūru, skolojusies pie Ludmilas Braunas un Anitas Garančas, vācu pasniedzēja Aksela Bauni, itālieša Paolo de Napoli, norvēģietes Barbru Marklundas un citiem meistariem. Arī pati strādājusi par dziedāšanas skolotāju, mācot jaunos talantus Rīgas Doma kora skolā, bet kopš 2008. gada Inga Šļubovska ir Latvijas Nacionālās operas soliste. Īsā laikā viņa radījusi vairākus spilgtus tēlus – šķelmīgo Papagenu, šarmanto Adīnu, attapīgo Cerlīnu. 2008./2009. gada sezonā viņa pārliecinājusi ar izcilu sniegumu arī Rīgas Operas festivāla kamermūzikas koncertā un LNO mākslinieku vieskoncertos Madonā un Valkā. Līdzās panākumiem uz LNO skatuves Ingas Šļubovskas balss priecējusi klausītājus arī dažādos festivālos un muzikālos projektos sadarbībā ar Latvijas un Igaunijas simfoniskajiem orķestriem. Arī konkursu pieredze jaunajai dziedātājai nav sveša – starptautiskos konkursos vairākkārt iegūta atzinība un dažādas balvas, bet šī gada pavasarī Inga Šļubovska apbūrusi Starptautiskā jauno vokālistu konkursa Pasavā (Passau, Vācija) bargo žūriju, iekļūstot konkursa finālā.

Labākais baleta solists: Andris Pudāns

Kopš 2001. gada LNO baleta izrādēs piedalās dejotājs, kam piemīt īpašs personības starojums. Viņu nevar nepamanīt arī tad, ja viņš nedejo galveno lomu – tas ir Andris Pudāns. Tūlīt pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas mākslinieks sācis strādāt LNO, pie Valentīna Bļinova un Mariana Butkeviča gūtās profesionālās prasmes "apaudzējot" ar paša radītiem individuāliem raksturiem un apliecinot spilgtas aktiera dotības. Andra Pudāna atveidotie tēli pievelk ar atbrīvotību, patiesumu, artistiskumu, vai tas būtu klasiskais repertuārs, vai laikmetīgā horeogrāfija – katrs savā veidā un tomēr vienlīdz interesanti ir viņa Akordeonists un Traktorists baletā "Gaišais strauts", Princis "Pelnrušķītē", Gulbis "Marijas sapnī". Bet īstais trāpījums desmitniekā ir Natanaela loma 2008./2009. gada sezonas jauniestudējumā – vācu horeogrāfa Kristiana Špuka baletā "Smilšuvīrs". No bezgalīga maiguma duetos ar iemīļoto Klāru līdz šausminoši ticamai aizslīdēšanai no realitātes necaurredzamā tumsā – Andris Pudāns rada veselu noskaņu un psihisko stāvokļu gammu. Atliek vien ļauties, kļūstot par vismistiskākā baleta stāsta dalībnieku.

Labākais orķestra mākslinieks: LNO orķestra stīgu kvartets un pianists Juris Žvikovs

LNO orķestra koncertmeistari Svetlana Okuņa un Leonards Antoņevičs, altu grupas koncertmeistare Elizebete Sorokina un čellu grupas koncertmeistare Inga Sunepa ir ne tikai ilggadēji LNO orķestra mūziķi, daudzveidīgu kamermūzikas projektu un dažādu Latvijas orķestru dalībnieki un starptautisku konkursu laureāti, bet pēdējos gados – arī LNO orķestra stīgu kvartets. Viņu radošajās biogrāfijās atrodami ieraksti, ar kuriem varētu lepoties ikviens kameransamblis visā pasaulē, savukārt LNO var lepoties, ka tik brīnišķīgs ansamblis radies pašu orķestra mūziķu rindās. 2008./2009. gada sezonā līdzās perfektajai savstarpējai saspēlei un iejūtīgajai sadarbībai ar dejotājiem katrā baleta "Smilšuvīrs" izrādē, LNO orķestra stīgu kvartets rādījis arī izcilu sniegumu Beletāžas zāles kamermūzikas koncertu ciklā.

Kvarteta darbība grūti iedomājama bez pianista Jura Žvikova, kurš starptautisku konkursu lauriem un Latvijas Lielajai mūzikas balvai pievienos arī piekto daļu aizvadītās sezonas Labākā orķestra mākslinieka titula. Viens no aktīvākajiem kamermūzikas darboņiem Latvijā, kurš palaikam dzirdams arī simfoniskajos koncertos, izglīto jaunos pianistus un sniedz meistarklases Eiropas un ASV augstskolās, balvu saņems neklātienē, šajā koncertā savu vietu pie klavierēm aizdodot Mārtiņam Zilbertam, bet tikai aizdodot – nākamajā "Smilšuvīrā" Juris Žvikovs atkal būs notikumu epicentrā.

Balva par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem aizvadītājā sezonā: Marina Rebeka

Marinas Rebekas vokālā izglītošanās sākusies Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžā Natālijas Kozlovas vokālajā klasē un turpinājusies Romas Svētās Cecīlijas konservatorijā Rebekas Bergas vokālajā klasē, ko Marina Rebeka absolvējusi 2007. gadā. Profesionālās prasmes viņa papildinājusi Mozarteum Universitātē Zalcburgā Greisas Bambrijas meistarklasēs un Pezaro Rosīni Akadēmijā pie maestro Alberto Dzedas. Pēc uzvaras konkursā "Jaunās balsis" (Neue Stimmen) Vācijā 2007. gada oktobrī Marina Rebeka saņēmusi nozīmīgus uzaicinājumus no Vācijas, Itālijas, Japānas, Austrijas, Lielbritānijas un Francijas operteātriem, kur atveidota Violeta, Tatjana, Adīna, kā arī Agileja G. F. Hendeļa "Tēsejā", Elektra V. A. Mocarta "Idomenejā" un Anna Dž. Rosīni "Mehmedā II". Tieši Rosīni mūzika sagādājusi Marinai Rebekai un viņas talanta cienītājiem pēdējo mēnešu emocionālākos brīžus: ar Grāfienes de Folvilas lomu operas "Ceļojums uz Reimsu" izrādēs Marina veiksmīgi debitējusi La Scala operteātrī Milānā, bet viņas interpretētā Anaisa "Mozus un faraona" iestudējumā Zalcburgas Festivālā maestro Rikardo Muti vadībā vienprātīgi atzīta par vienu no iestudējuma galvenajām panākumu atslēgām.
LNO publika Marinu Rebeku slavē par izcilu dziedājumu "Traviatas" un "Mīlas dzēriena" izrādēs; jau šajā rudenī dzirdēsim arī viņas Mikaēlu Ž. Bizē "Karmenas" iestudējumā. Bet uz starptautiskās skatuves ir dzimusi vēl viena zvaigzne, kuras vārdam līdzās uzmirdz arī Latvijas vārds.

Balva par īpašiem radošiem sasniegumiem aizvadītajā sezonā: LNO orķestris

Latvijas Nacionālās operas orķestrī spēlē vairāk nekā 100 mūziķu, kuri guvuši atzinību kā solisti un kameransambļu dalībnieki, veiksmīgi piedalījušies dažādos starptautiskos konkursos un ik vakaru demonstrē apskaužamu stilistisko elastību, spēlējot kādu no vairākiem desmitiem repertuāra vienību –operas un baletus no baroka līdz laikmetīgās mūzikas jaundarbiem. Ar LNO orķestri strādājuši tādi izcili viesdiriģenti kā Mariss Jansons, Mstislavs Rostropovičs, Tadeušs Voicehovskis, Zbigņevs Graca, Korneliuss Meisters, Džulians Reinoldss, orķestris uzstājies kopā ar Gidonu Krēmeru, Martu Sudrabu un daudziem citiem slaveniem mūziķiem, operas un baleta solistiem no visas pasaules. Ar daudziem spilgtiem sasniegumiem orķestrim varējis lepoties ilggadējā galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā, bet šobrīd jau pasaulslavenā jaunā maestro Andra Nelsona darbība šajā amatā no 2003. līdz 2007. gadam iezīmēja laiku, kas sagādāja daudz patīkamu pārsteigumu, oriģinālu partitūru lasījumu un patiesas mūzikas izpratnes.

Latvijas Nacionālā opera lepojas ar sava orķestra radošajiem panākumiem. Pēdējo trīs gadu laikā mūziķi priecējuši ar pārliecinošām Riharda Vāgnera mūzikas interpretācijām un panākuši sevišķi saliedētu skanējumu "Nībelunga gredzena" tetraloģijas operu "Reinas zelts", "Valkīra" un "Zīgfrīds" iestudējumos. Aizvadītajās divās sezonās orķestra mūziķi guvuši publikas mīlestību Beletāžas zāles kamermūzikas koncertu ciklā, kur atklājušies kā spilgtas individualitātes. Ne mazāk interesantus atklājumus gaidīsim no sadarbības ar jauno galveno diriģentu – lietuviešu maestro Modestu Pitrenu, kurš amatā stājas šoruden. LNO orķestra koncertmeistari ir Svetlana Okuņa, Aija Frišenfelde un Leonards Antoņevičs, administrators – Miks Vilsons.

Balva par ieguldīto mūža darbu mākslinieciskajā jomā: Guntis Rostoks

Pirmos soļus Operas aizkulisēs spēris kā skatuves strādnieks, nākamā gada 14. janvārī ilggadējais LNO kora basu grupas dziedātājs Guntis Rostoks svinēs apaļu pusgadsimtu kora mākslinieka godā. Piedzīvojumu un pārdzīvojumu nav trūcis, sākot jau ar pārpildītā Beletāžas zālē atdziedamo "darba interviju", ko noklausījās ne tikai kormeistars, bet arī teātra vadība un partijas darboņi komisijā un puse kora – ziņkārīgo rindās. Dziedi nu... Un dzied arī – gan kuplam klausītāju pulkam, gan greznajai zālei ar tik vien kā 14 opermūzikas mīļotājiem, kā tas reiz gadījies M. Zariņa "Zaļo dzirnavu" izrādē. Guntis Rostoks atzīstas mīlestībā romantiskajām, aci priecējošajām veclaiku izrādēm, no kurām mīļākā bijusi Jāņa Zariņa 1973. gadā iestudētā Dž. Pučīni "Turandota"; spilgti atmiņā palikusi arī sadarbība ar režisoru Arnoldu Liniņu.

Gunta Rostoka solo lomas nav bijušas apjomīgas, bet te vietā ir senā patiesība – nav lielu vai mazu lomu. Noteikti kādam tālaika mazajam skatītājam tieši viņa atveidotais Sargs A. Žilinska "Zelta zirgā" būs palicis atmiņā vislabāk. Guntis Rostoks atzīst – savulaik nācis uz kori, jo gribējies tikt solistos, bet ne brīdi nav nožēlojis, ka dzīve izvērtusies šādi. Pat ja vienas no spilgtākajām atmiņām ir mūždien sasistās kājas un galva, kas cietušas, pārbūvju laikā ātri pārvietojoties opernama vēsturisko telpu zemajos un šaurajos pagrabstāva gaiteņos.

Balva par ieguldīto mūža darbu tehniski administratīvajā jomā: Valdis Biezais

Dekorāciju koka un metāla konstrukciju izgatavošanas un remonta daļas vadītājs Valdis Biezais darbu Latvijas Nacionālajā operā sāka 1983. gadā kā Uzvedumu daļas vadītājs. Pirmā darba diena viņam pagājusi kā viens liels brīnums, kaut arī Operas skatuve "iekarota" jau 1955. gadā, Raunas kolhoza "Sarkanais oktobris" kora dziedātāju rindās piedaloties A. Kalniņa operas "Baņuta" izrādēs. Šis iestudējums, kā zināms, vests uz Maskavu Latviešu literatūras un mākslas dekādes ietvaros, un tā Valdis Biezais var lepoties, ka dziedājis pat uz Lielā teātra skatuves!

Valda Biezā darbalauks savulaik bijis arī Operas tehniskais un saimnieciskais nodrošinājums, strādājot par direktora vietnieku, bet pēc tam viņa pārziņā nonākušas LNO mehāniskās darbnīcas. Savā darbā viņš sastopas ar daudziem interesantiem māksliniekiem – no tiem visspilgtāk atmiņā palicis 1984. gada "Gulbju ezera" iestudējuma scenogrāfs igaunis Eldors Renters, bet šodien sevišķi priecē katra sadarbība ar Andri Freibergu, Moniku Pormali un Ievu Kauliņu. Darbā, kura redzamo pusi katru vakaru ar aplausiem apveltī skatītāji, neredzamā ir krietni vairāk – to, cik daudz tehnisko zināšanu, organizatora un vadītāja dotību un nerimstošas enerģijas šajā amatā nepieciešams, pa īstam zina vien kolēģi, kuri kopā ar Valdi Biezo strādā ik dienas un bieži vien – arī naktīs, sestdienās, svētdienās...

Balvas komisija: Ints Dālderis (LR Kultūras ministrs), Andrejs Žagars (LNO direktors), Adrians Dāvis (A/S "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs), Jorks Tummats (A/S "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētāja vietnieks), Aivars Leimanis (LNO galvenais baletmeistars), Juris Savickis (SIA "Itera Latvija" prezidents), Gunda Vaivode (Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore), Helēna Demakova.