Foto galerija1. Vai varat, nemeklējot internetā, atcerēties kādu vienu latviešu izpildītāju, kurš būtu tik drosmīgs rīkot koncertu "Arēnā Rīga"? Es krietnu mirkli mēģināju tādu atsaukt atmiņā un man tas neizdevās (vēlāk man to atgādināja... Gustavo piepildīja arēnu). "Sapņu fabrika" un Kongresu nams. Šīs vietas – jā, pēdējā laikā ir bijušas latviešu estrādes mākslinieku iecienītas un publikas labi apmeklētas. Pat "Labvēlīgais Tips" labāk izvēlas rīkot vairākus izpārdotus koncertus Rīgas Kongresu namā nevis vienu vai divus izpārdotus arēnā.
2. Lindas Leen labāko dziesmu koncerts piepildīja arēnu par 3/5 vai pat par 2/3. Ciparus gan jau nosauks menedžments, taču fakts pats par sevi ir vērā ņemams. Ko tas liecina?
a) tas (un arī iepriekšminētie izpārdotie pašmāju estrādes mākslinieku koncerti) liecina par publikas alkām pieķerties kaut kam savam, tuvam un saprotamam,
b) tas liecina, ka kopš Laimas Vaikules mums nav nemaz vai gandrīz nav solistes, kura viena pati varētu "pavilkt" un piepildīt veselu arēnu,
c) tas liecina, ka Lindai Leen ir drosme un varēšana kļūt par šāda mēroga zvaigzni, kurai arēnas piepildīšana izdodas tikpat viegli, cik Raimondam Paulam, pat visnelāgākajā dienā, proti, Valentīndienā, kad visas koncerttelpas ir aizņemtas ar lielāka vai mazāka mēroga zvaigznēm un zvaigznītēm,
d) tas liecina par stabilu fanu pulku, kas paliek ar savu dziedātāju, kad "viņai vairs nav sešpadsmit", un varbūt pat palielinās un izplešas, aptveros jaunas paaudzes, kuras ar pietāti noskatās uz sirmot sākušo Arni Medni, ar kuru duetā nu jau nemaz vairs ne tik tīniskā vecumā esošā Linda Leen uzplaukst kā zieds. Nav jau pieņemts runāt par sieviešu vecumu, un vairs to nepieminēšu, bet....
...pēc šī jūsmīgā ievada jāpievēršas pašam koncertam, kurš mums tika piedāvāts ar nosaukumu "French Kiss", taču gandrīz neko no "franču skūpsta" koncertā nevarēja pamanīt. Koncerta pirmo daļu video ekrānus ik pa brīdim rotāja uzraksti "Love" un "Saving" vai "Saving" un "Love". Vārdu parādīšanās secībai nekādu likumsakarību nevarēja novērot. Šie skaļie apzīmējumi bez papilddomas, idejas un novatoriska papildpiesātinājuma paliek tukšas banalitātes līmenī. Tikai uz vienu dziesmu jau apnikušos atgādinājumus par mīlestību un glābšanu nomainīja "Lonely girl", lai gan tāpat Lindas vientuļais tēls neprasīja komentārus uzrakstu formā. Un tagad saliksim kopā. Love - Saving - Lonely girl. Kāds gan tur vairs franču skūpsts?! Vai tas būtu dziedātājas SOS signāls? Kliedziens? Izmisums? Lūgums? Skatuviskais tēls liecināja par kaut ko pavisam citu. Linda Leen radīja laimīga un pārliecināta cilvēka iespaidu, taču tik ļoti steidzās izpildīt programmu, ka atstarpes starp skaņdarbiem saruka līdz minimumam. Varbūt tas bija uztraukums? Taču šis skrējiens no dziesmas pie dziesmas, neatstājot laiku pat publikas ovācijām, būtībā izgāza koncerta pirmo daļu. Kurš gan labāk par pašiem mūziķiem zina, ka pauzes starp skaņdarbiem ir nepieciešamas, lai sagatavotos emocionāli un tehniski nākamajai skaņdarba eksplozijai. Pavērojiet to simfoniskās mūzikas koncertos... Cik šīs pauzes ir piesātinātas ar koncentrēšanos un iegrimšanu sevī! To sauc par piepildītu klusumu. Ir nedaudz neērti atgādināt skolnieciskas patiesības, jo uz skatuves taču bija izcils mūziķu ansamblis.
Pirmo koncerta daļu veidoja oriģinālkompozīcijas. No duetiem visvājākais bija kopā ar Goranu Goru dziedātais galvenokārt tāpēc, ka Gorana teksts izklausījās pēc murmināšanas, kurā nevarēja izšķirt ne vārdu. Linda Leen sita Goranu pušu, "pārbļāva" – teiktu mūziķi, un tas nozīmē, ka partneri nejuta viens otru. Visspēcīgāk, kā jau varat noprast pēc iepriekš rakstītā, izskanēja Lindas Leen un Arņa Medņa hrestomātiskais gabals 'Not to Fall Again'. 11 gadi to nav padarījuši sliktāku tieši harizmātiskās Medņa personības dēļ. Un te bija jūtama otra galējība. Šķita, ka Linda Leen ir pat nedaudz apjukusi no tā, kāds spēks joprojām ir šajā dziesmā. Trešais no trijiem koncertā skanējušajiem duetiem – kopā ar Alanu Klarku. Diemžēl dziedātāji bija pārāk koncentrējušies viens uz otru un aizmirsuši par publikas klātbūtni. Vismaz tāds radās priekšstats.
Otrā daļa sākās intīmi. Linda Leen kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti... Un te nu Lindas Leen vokālais talants ieguva to brīvību un mežonību, kas tiek apdziedāta dziesmā 'Wild And Free'. Turklāt arī pauzes starp dziesmām kļuva lielākas, zināmā mērā pateicoties tam, ka Zemītim jāuzskaņo ģitāra... Radās visai dīvaina doma, ka steigu koncerta pirmajā daļā radījušas bailes no neveikla klusuma starp dziesmām...Taču arī otrā daļa nebija viendabīga. Lai arī ekrānus beidzot nerotāja neko neizsakoši uzraksti, bet gan visai gaumīgas bildītes un skaisti video, ekrānu pazušanu brīdī, kad pēc intīmā un smeldzīgā sākuma sākās koncerta viserotiskākā daļa, es laikam koncerta rīkotājiem nevarēšu piedot nekad. Tieši brīdī, kad sākās "franču skūpsts", ekrānu vairs nebija, nebija tuvplānu... un radītais baudījums neatrada atrisinājumu kulminācijā, ko pavisam 100% šis koncerts varēja sasniegt. Jāsamierinās vien ar kopskatu uz parastu kabarē, kuru bojā videokameru strēles, kas monotoni virzās pāri skatītāju galvām. Tas beigās jau sāka saniknot. Lai neuzrakstītu vēl kaut ko sliktu, likšu punktu, jo kopumā jau nebija nemaz tik slikti. Linda Leen ar savu komandu bija parūpējusies par lielisku šovu, kuru, iespējams, citiem nesabojāja nekas no augšminētā.