Stāsts iesniegts portāla "Delfi" un koncertaģentūras FBI kopīgi rīkotajā konkursā, kura galvenā balva ir tikšanās ar grupu "Metallica". Vairāk lasiet šeit.
14 gadu vecumā (1994. gadā) tika atklāts, ka "Nothing Else Matters" ir tikai drupačas tiem, kuru mūzikas gaume par labu esam atzina Dr.Alban, bet īstā "Metallica" ir "Wherever I May Roam", piemēram. Vēl pusgads, un atklāsmēm pievienojās "Battery", "Blackened" un visa pārējā leģendārā dziesmu vācelīte. Zombēšana bija noritējusi veiksmīgi – "Metallica" kods tika iespiests dziļi, uz palikšanu tīņu problēmu nomāktajā dvēselītē.
Ātri, pat laikos, kad nebija interneta, diskogrāfija sakārtojās pilnībā, no pirmās līdz tobrīd pēdējai dziesmai. Protams, 1988. un 1991. bija manas istabas albumu čartu virsotnēs, turklāt ar apbrīnojamu noturību, varbūt vienīgi "Guns N`Roses" "Ilūzijas" spirinājās pretī.
Vecāki par mani pilsoņi, noteikti, daudz vairāk bija kursā par to, kāpēc pēc 1991. gada "Metallica" klusēja, kas notika, kas nenotika. Bet man likās, ka vairs neko arī nevajag – "Metallica" ir izdarījusi visu, kas tās spēkos. Taču tad nāca 1996. gads... Pavīdēja ziņas, ka veciezēni apgraizījuši matus un iedziedājuši arī pa kādai smagākai ziņģei. Ziņas pieņēmās spēkā, tās tuvojās ar joni kā lavīna, parādījās singls "Until It Sleeps". Un kādā brīdī bija sprādziens – "Load"!
Viss sakrita nežēlīgi veiksmīgi. Skaidrs, ka "Load" ir jāņem, jādabū visiem iespējamiem līdzekļiem un... varbūt pat beidzot laiks iegādāties pirmo oriģinālo ierakstu?! Doma, protams, perversa, pat no mūsu dienu pozīcijām raugoties, taču – "Metallica" dēļ būtu vērts.
Vasara. Skolā brīvs, bet, tā kā pa māju krupi sist nebija nekādas vēlēšanās, kopā ar vecākiem dzima plāns apmeklēt (bez vecākiem) kādu nometni – laba izraušanās no ierastās vides, lieliski pavadīta nedēļa, brīvība, futbols, drusku alus. Mūsdienās to sauc par socializēšanos. Kāpēc ne?
Dodos uz noteiktu tikšanās vietu Rīgā, kur man līdzīgie – pumpaini un mazāk pumpaini – pulcējās, lai dotos uz vasaras paradīzi. Lielos vilcienos vecāku sākotnējie ieguldījumi nometnes aizvadīšanā nosedza visus manus izdevumus, bet viens lieks piečuks (toreiz skolniekam graujoša summa) uz šo nedēļu tika investēts arī skaidrā naudā.
Dodoties uz minēto vietu, kur gadījies, kur ne, autoostas tunelis. Gluži vai ar Terminatora cienīgu analizējošu skatienu pirātisko un, kas pārsteidz, arī oriģinālo kasešu gūzmā TĀ: "Metallica", "Load", 1996. Ir! Cena? Ls 3,50, kas dikti patīkami iekļāvās manā nedēļai paredzētajā piečukā! Viss sakrīt! Vēl no atlikuma arī četras baterijas Walkmanim un autoostas platforma Nr.9 kļūst par paradīzi zemes virsū.
"Loud" ir strīdīgs albums "Metallica" daiļradē, daudzi joprojām to gāna, bet togad matainākie bija šokā – tā nebija "Metallica", tas bija drusku smagāks "Bon Jovi". Taču es, skops un iztērēto naudu nekad nenožēlojošs ļautiņš būdams, meklēju tajā visā pozitīvo – "Metallica" nedrīkstēja būt tā pati, kas 1986. vai 1991. gadā, bija jāpieaug, jāattīstās, jāmainās. Ko vīri arī bija izdarījuši. Piedodiet, Māsteri un Džastisi – Kings Nasings bija īstajā vietā, īstajā laikā. Tā bija "Metallica"!
Nometne? Jā, bija futbols, brīvība, badā nenomiru, alu gana nosmēlos (pirmie biznesa pamati – "Kā nemitīgi dzert alu, ja naudas nav jau vairākas dienas"). Un tam visam klāt bonuss: "Load"!
...2008. gadā "...Master..." izlidoja no Skonto stadiona un ietriecās apkārtējo māju sienās un logos. Pēc pāris iepriekšējām iespējām/neveiksmēm viņi bija manā acu priekšā. Nezināju, ka pie "Sandman" iespējams raudāt...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
