Ingas Šļubovskas balsij ir putna vieglums, kas kopts Anitas Garančas klasē. Kanārijputniņš Pipinella no nesen atjaunotās "Putnu operas" ir akurāt viņas ampluā. Ingai labi piestāv arī vijīgā, kaķīgā Cerlīna operā "Dons Žuans" un meitenīgā Sofija "Vertera" iestudējumā, ašais pāžs Oskars "Masku ballē" un Papagena "Burvju flautā". Taču iekļūšanu Lielās mūzikas balvas nominantu sarakstā visvairāk sekmēja Adīnas loma operas "Mīlas dzēriens" iestudējumā. Šajā tēlā Inga iedzīvojas koķeti, spilgti un dabiski.
Par to vijīgumu – nav nekāds brīnums, ka tā var, jo Inga senāk regulāri apmeklēja, tagad retāk, tomēr, cik iespējams, labprāt dodas gan uz vēderdeju nodarbībām (ja vakarstundā pietiek spēka pēc dienas darbiem), gan fitnesa zāli. Tas veselai miesai, savukārt domu sakārtošanai pirms gulētiešanas labi der Andersena pasakas. Jautāta par mūzikas patikšanām, Inga atzīst, ka klasiskā mūzika ir prioritāte, taču netraucējot, ja fonā skan mūsdienīgāka mūzika. Piemēram, operas grimētavā pirms izrādēm tīri labi iederoties dziesmas no "citas operas".
Zināms, ka Inga Šļubovska ir ne tikai operdziedone, bet palaikam, šķiet, ar patikšanu, uzturas arī kamermūzikas laukos. "Man tas ir līdzvērtīgs prieks. Operā ir tēls, liels orķestris, daudz publikas. Kamermūzikā uzturos intīmākā gaisotnē, turklāt atšķirībā no operas vienā vakarā ir vairāk stāstu, ko izstāstīt," atzīst dziedātāja.