Foto: F64
Lielās mūzikas balvas 2010 nominanti kategorijā "Gada uzvedums" ir elektroakustiska pastaiga "Pasaka par Kurbadu" Cīrulīšu dabas takās (rīkotājs - Cēsu mākslas festivāls), elektroakustiskais stāsts "Vieglums" Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē (rīkotājs - radošā apvienība "Rudens mūzika"), Džakomo Pučīni "Triptihs" Latvijas Nacionālajā operā (rīkotājs - Latvijas Nacionālā opera).

Elektroakustiskā pastaiga "Pasaka par Kurbadu"

Foto: Publicitātes foto
Iepriekšējā naktī nolijis tā, ka Cīrulīšu dabas takas ir kā dubļu upe. Dienā cik necik apžūst. Vakarā trīs elektroakustiskās pasakas seansi. Katrs no tiem citā apgaismojumā un līdz ar to arī pilnīgi atšķirīgā gaisotnē. Cilvēki pulcējas Žagarkalnā. Teikts, ka ik seansā piedalīsies ne vairāk kā piecdesmit gājēju. Patiesībā ir krietni vairāk. Iet visi, kas atnākuši. Gājiena galvgalī nerunīgs Kurbads, kuru teātra cienītāji pazīst kā Guntaru Grasbergu. Akustiskais gājiens nonāk mežā, un sākas elektroakustiskā izrāde. Četras apstājvietas. Divas no tām pie Gaujas vecupes, kur slavenās Spoguļklintis veido dabisku scenogrāfiju. Sajūta absolūti sirreāla - sastindzis ūdens, maiga vakargaisma, uz saliņas daži kāršu spēlmaņi, pats Kurbads te ūdenī, te uz zemes... Un visam pāri skaņa - no visām pusēm, no tālienes un tuvienes. Skandas nez kur paslēptas, un tikai skaņa virmo un atsitas, un vēsta, un joko te vienā balsī, te daudzbalsīgi (DJ Monsta meistardarbs!). Viss kopā tas ir stāsts par Ķēves dēla Kurbada varoņgaitām. Sākās viss ar pasaku lasīšanu. Lasīja Radio kora grupas vadonis Kaspars Putniņš, lasīja režisore Zane Kreicberga, lasīja komponisti Līga Celma un Kristaps Pētersons. Lasīja par Kurbadu, Kurpatu, Kormatu un Ķēves dēlu. Lasīja Lerhu-Puškaiti, Visvaldi Lāmu un Jāni Turbadu jeb Valdi Zepu. Tā no visiem iespējamiem kurbadmotīviem tapa elektroakustisks stāsts dziedātājiem, dīdžejam un Mātei dabai. Bet Kurbads, krustcelēs vienlaikus aizgājis uz visām četrām pusēm, beigās ņēma un atmeta ar roku.

"Triptihs"

Foto: Publicitātes foto
2010. gadā pirmoreiz Latvijas Nacionālās operas pastāvēšanas laikā visi Džakomo Pučīni opertriptiha viencēlieni tika iestudēti kā vienots uzvedums, ko tā arī nosauca - "Triptihs". Drosmīga un apsveicama rīcība. Iestudējuma režisors Viesturs Kairišs saka: "Pieķēros tam, ka "Džanni Skiki" sižets ņemts no burtiski trijām rindām Dantes "Dievišķās komēdijas" elles daļā, 30. dziedājumā. Dantes darbā ir trīs loģiskas daļas - elle, šķīstītava un paradīze. Pučīni triptihs savā ziņā piestāv Dantes struktūrai. Taču ir arī tā, ka katrā Pučīni operā ir kaut kas no visām trim Dantes daļām. Arī man tā ir elle, šķīstītava un paradīze, tikai nevar īsti saprast, kas kurā vietā." Ievas Jurjānes lieliskās scenogrāfijas vienotas, trīs miniizrādes savā ziņā kļūst par radiniecēm - caurvijas smilšu, degoša spaiņa (pēdējā cēlienā svečtura) un klīstošā zēna motīvs. Pie diriģenta pults - prasmīgs un aizrautīgs Modests Pitrens. Pirmizrādē varoņdarbu veic Asmika Grigorjana, dziedot galveno sievietes lomu visos trijos viencēlienos. Viestura Kairiša coup de maître ir opera "Džanni Skiki", inscenēta kā žilbinošu farss, kādu reti gadās uz operskatuves redzēt. 

"Vieglums"

Foto: Publicitātes foto
Latvijas Nacionālās operas Jaunā zāle. Izrāde negara, toties intensīva. Jēkaba Nīmaņa, Kristapa Pētersona un Edgara Raginska mūzika viscaur ļoti skaista, vietumis transcendentāla, citas realitātes uzburoša. Spēlē labākie no labākajiem - saksofonists Oskars Petrauskis, altiste Liene Kļava, Altera veritas, pats Pētersons, kā radis, ar kontrabasu. Izrādes pieteikumā pausts: "Tas ir vasaras vidus reibinošo smaržu stāsts par viena cilvēka apjukumu, vientulību un nemieru divu diennakšu ietvarā." Tātad nosaukums "Vieglums" ir maldinošs. Nekāds brīnums, jo šī "viegluma" iedvesmotājs ir Kristaps Pētersons, pazīstams kā rafinēts un talantīgs provocētājs. Patiesībā tās ir alkas pēc vasaras. Alktas brīdī, kad vasara ir ļoti, ļoti tālu. Augšminētais Pētersons par izrādi saka: "Kaut arī liriskā varoņa domu psiholoģiskā situācija ir nevienkārša, tajā nav nekā mokoša - viņu fascinē dabas ārkārtējais skaistums." (It kā) galvenā varoņa iemiesotājs dejotājs Kirils Burlovs saka: "Mans varonis ir iestidzis dzīves lokos ar to uzplaiksnījumiem un satumsumiem. Viņš klūp, apstājas, rod attaisnojumu savam kūtrumam, kā arī dzinuli ceļa turpināšanai." DJ Krii un Elvi video radošā klātbūtne piešķir izrādei papildu dimensijas. Uz skatuves mudžinās liriskā varoņa konvulsijas un plīst grāmatas. Mūzika pārklāj to visu ar vēsu, dziedinošu plaukstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit