Intervijā laikrakstam jaunais diriģents stāsta, ka gatavošanās konkursam sākusies jau pagājušā gada beigās, kad "Askonas Holt" menedžere Rona Īstvuda piezvanījusi un lūgusi sagatavot un aizsūtīt uz divām adresēm pāris Rubiķa DVD ierakstu.
"Decembra vidū asistente jau ziņoja, ka varu pretendēt uz iespēju debitēt Zalcburgas festivālā Nenojauzdams, ka tas ir konkurss, aizpildīju veselu kaudzi papīru, priecādamies, ka tobrīd biju Heidelbergā un man bija pietiekami daudz laika. Aprīlī, kad man ziņoja, ka esmu triju izvirzīto kandidātu vidū, beidzot sāku interesēties, kas tas īsti ir. Kas ir Nestlé, es zināju. Bet kas tā par balvu? Tad atskārtu, ka tas ir atkal kārtējais konkurss, kas turklāt notiek Lisabonā!" stāsta Ainārs Rubiķis.
Tomēr jaunais diriģents uzsver, ka gatavošanās nav bijusi viegla. Viņš iepriekš bija nolēmis, ka vairs konkursos nepiedalīsies.
"Tā arī ir – man konkursu gana. Grūtākais jau nebija sagatavot programmu: izvēles darbu Brāmsa Traģisko uvertīru un obligāto Šēnberga orķestra skaņdarbu. Grūtākais, ar ko cīnījos, bija tas, ka esmu atradis no konkursu ritma. Es vairs neskrienu sprintu. Konkurss – tas ir sprints. Tev ir īsā distance, kura jānoskrien ar maksimālo rezultātu. Protams, to var izdarīt, taču man ar to ir cīņa. Nu kā tas būs, ka atkal iešu, man būs 80 minūšu, divi skaņdarbi, un viss notiek vienā dienā. Grūtākais bija sevis savākšana," stāsta Rubiķis.
"Tas nebija normāls konkurss. Tas bija slēgts pasākums, kurā nevarēja tikt pat tie orķestranti, kuri konkrētajā brīdī nespēlē. Zālē atradās tikai astoņi žūrijas locekļi. Vērtēja gan mēģinājumu, gan "koncerta situāciju". Svarīgākais bija savākties, nereaģēt uz nebūšanām, lai gan Portugālē, tāpat kā Spānijā, ļoti reti viss notiek tā, kā iecerēts. Ja esi iecerējis pusvienos atstāt viesnīcu, tad tev piezvana, ka bez piecpadsmit divos būs pakaļ mašīna. Tu noej lejā, bet tās nav un nav. Es nervozēju. Ar 80 mēģinājuma minūtēm bija par maz, turklāt nebija ieradies basklarnetists, kam jāspēlē solo. Ļoti daudz ko neizdarīju, jo vienkārši nepietika laika. Paldies dievam, uz vakaru visi bija savās vietās," konkursu ieskicē diriģents.
Apbalvojums nācis negaidīti, tāpat līdz pēdējam brīdim nav bijuši zināmi konkurenti: "Tā nāca negaidīti, tāpat kā konkursā Bambergā, jo pārliecības man šajās situācijās nekad nav. Tu pats esi sev tiesnesis un pats labi zini – vari vai nevari. Viss bija diezgan ātri. Stundu gaidījām rezultātus, tad knapi paguvām ieiet telpā, un žūrijas priekšsēdētāja ar cirvi pa pieri: balvu mēs dodam Aināram Rubiķim."
Ainārs Rubiķis (1978) Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu kordiriģēšanā pie Andra Veismaņa 2000.gadā, maģistra grādu kordiriģēšanā pie prof.Jāņa Lindenberga 2002.gadā, 2007.gadā - bakalaura grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā un 2009.gadā maģistra grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā pie asoc.prof.Andra Vecumnieka. Zināšanas papildinājis pie prof.J.Panulas, M.Jansona, P.Domarka, L.Segertrēma u.c.
2010. gada pavasarī Ainārs Rubiķis uzvarējis 3.starptautiskā Gustava Mālera diriģentu konkursa finālā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
