Foto: AFI
Trešdien, 12. janvārī 75 gadu jubileju atzīmē pazīstamais latviešu komponists Raimonds Pauls, kura radītās melodijas iecienītas gan Latvijā, gan tālu ārpus tās robežām. Maestro jubilejai veltīti dažādi pasākumi gan Latvijas televīzijā, gan Dziedāšanas svētki "Arēnā Rīga" un citi koncerti.

Foto galerija

Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī, Rīgā. Bērnībā Pauls ieguva izglītību Emīla Dārziņa bērnu mūzikas skolā, vēlāk Latvijas konservatorijā, kur studēja klavierspēli pie profesora Hermaņa Brauna. No 1964. līdz 1972.gadam Pauls vadīja leģendāro Latvijas Filharmonijas estrādes orķestri.

Maestro Paula daiļradē apvienotas gan latviešu tautas mūzikas intonācijas, gan džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera, popmūzikas un tautiskās ziņģes elementi.

Kā raksta muzikoloģe Daiga Mazvērsīte: "Tai piemīt mūsdienīgi ritmi, aranžējumi, vienlaikus izsmalcināta harmonijas izjūta palīdz komponistam izvairīties no vienmuļības, kas diemžēl iezogas daudzos mūsdienu popmūzikas paraugos. Atšķirībā no daudziem dziesmu autoriem, bieži tieši Pauls ir savu sacerējumu interprets vai izpildītāju koncertmeistars, viņa klavierspēlei raksturīgs ļoti individuāls, īss, akcentēti aprauts piesitiens, kas ļauj nekļūdīgi atpazīt viņa stilu. Taču viņš nebaidās savas melodijas uzticēt arī citu radošo kolektīvu interpretējumam vai arī veido īpašus atskaņotājmākslinieku sastāvus, producējot savas mūzikas skanējumu pats."

Raimonda Paula mūziku izpildījuši tādi estrādes mākslinieki kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, Liene Šomase, Ance Krauze, Normunds Rutulis, Jānis Moisejs un citi.

Kopš 1964. gada Raimonds Pauls rakstījis mūziku Rīgas kinostudijas filmām, kopā vairāk nekā 30 spēlfilmām, kā arī dokumentālajām un animācijas filmām. Par komponistu uzņemta TV filma "Un atkal Raimonds Pauls"(1972), dokumentālās filmas "Raimonds Pauls" (1977) "Maestro bez frakas"(1985), "Būt par Raimondu Paulu" (2006).

Raimonds Pauls rakstījis mūzika teātra izrādēm, to vidū latviešu teātra klasika "Īsa pamācība mīlēšanā", "Atjautīgā aukle", "Šerloks Holmss", "Brands", "Džons Neilands", "Elizabete – Anglijas karaliene", "Grāfs Monte Kristo", "Dāmu paradīze", "Melanholiskais valsis" utt.., leļļu teātra izrādēm "Runčuks Punčuks", "Velniņi", "Ceturtais skriemelis" un citām. Tāpat tapusi mūzika radiouzvedumiem un raidlugām.

Pauls no 2002. līdz 2010. gadam bija viens no jauno mūzikas izpildītāju konkursa "Jaunais Vilnis" organizētājiem un žūrijas vadītājiem.

Raimonds Pauls bija kultūras ministrs V. Breša un I. Godmaņa valdībās (1988-1993). 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. 1993. gadā iesaistījies partijā "Latvijas Ceļš", ieņēma kultūras valsts ministra amatu V. Birkava valdībā. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā un kļuva par partijas priekšsēdētāju, no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls nesekmīgi kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu. 2002. gadā atkal mainījis politisko piederību un 8. Saeimā jau pārstāvēja Tautas partiju (debatēs 8. Saeimas pilnvaru laikā gan piedalījās tikai vienu reizi). Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā. 10. Saeimas vēlēšanās viņš vairs nekandidēja, un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtraucis politisko darbību.

Visi Raimonda Paula jubilejas pasākumi atrodami DELFI Afišā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!