Festivāla "Eiropas Ziemassvētki" koncerti notiks Rīgas koncertzālēs un dievnamos.
Biļetes uz festivāla koncertiem iespējams iegādāties "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā.
Mendelszona simfonija un Ravēla klavierkoncerts
Piektdien, 7. decembrī, pulksten 19 Lielajā ģildē skanēs Mendelszona simfonija un Ravēla klavierkoncerts.
Piedalās: Elīna Bērtiņa, klavieres, "Sinfonietta Rīga", diriģents Andris Poga.
Programmā: Fēlikss Mendelszons, Fransiss Pulenks, Moriss Ravēls.
Kā vēsta festivāla rīkotāji, pirmoreiz kopā ar "Sinfonietta Rīga" – jaunais latviešu diriģents Andris Poga, kura profesionālā meistarība augstu novērtēta gan Parīzē, gan Bostonā.
"Viņa vadībā skanēs Fēliksa Mendelszona 15 gadu vecumā komponētā Pirmā simfonija, Fransisa Pulenka haidniski kristāliskā "Sinfonietta" un gudri jūtošās Elīna Bērtiņas solo rotāts Morisa Ravela klavierkoncerts, kam malējās daļas dzīvesprieka pārpilnas un vidus – pārpasaulīgi skaists," stāsta koncerta rīkotāji.
'Hortus Musicus'. 'Viduslaiku Ziemassvētki'
Svētdien, 9. decembrī, pulksten 19 Lielajā ģildē festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros skanēs koncerts "Hortus Musicus. Viduslaiku Ziemassvētki".
Piedalās: Ansamblis "Hortus Musicus" (Igaunija), mākslinieciskais vadītājs Andress Mustonens (Igaunija).
Programmā: Austrumu un Vidusjūras reģiona mūzika.
Igauņu senās mūzikas ansamblis "Hortus Musicus" svin 40 gadu jubileju ar koncertsēriju, kurā atskaņo Vidusjūras reģiona un austrumzemju mūziku. Ansamblim raksturīgā radošā izdoma un kvēlais muzicēšanas stils sola saldkaislu improvizāciju gaisotnē pavadītu vakaru, vēsta festivāla rīkotāji.
"Hortus Musicus" pirmo koncertu sniedza 1972.gadā ansambļa dibinātāja Andresa Mustonena vadībā. Līdz ar to "Hortus Musicus" var uzskatīt par senāko joprojām koncertējošo senās mūzikas ansambli Austrumeiropā un par vienu no ilgāk strādājošajiem visā Eiropā. Padomju kultūras izolācijas apstākļos grupu izveidoja entuziastu grupa, kas savu jauneklīgo enerģiju tērēja, lai atrastu Hortus Musicus īsteno un vienīgo seju. Andresa Mustonena nesamierināšanās ar režīma piedāvāto ideju aprobežotību, kā arī akmenī cirstās koncepcijas par mūziku prasmīgi un radoši virzīja grupas darbību līdz tam mazzināmajā pirmsbaha mūzikas pasaulē.
Kā vēsta festivāla rīkotāji, "Hortus Musicus" nenostājas opozīcijā tā sauktajai autentiskā atskaņojuma praksei, taču šāda vēsturiska muzicēšana nekad nav bijis grupas darbības pašmērķīgs nolūks. Tādēļ viņu koncerti un ieraksti skan dzirkstīgi, saprotami un iespaidīgi – tā ir mūsdienu cilvēku dzīvīga muzicēšana. Četrdesmit gadu laikā ansamblis Hortus Musicus izveidojis un parādījis dažnedažādas programmas, kurās iekļauta mūzika no 8. līdz 20. gadsimtam: gregoriskie dziedājumi, viduslaiku liturģiskā drāma, himnas un motetes, flāmu skolas mūzika, 16. gadsimta polifonija, franču dziesmas, itāļu madrigāli, renesanses deju svītas no visas Eiropas, 17. un 18. gadsimta baroka sonātes, kā arī laicīgie un sakrālie opusi, 20. gadsimta skaņdarbi, kas nereti komponēti tieši "Hortus Musicus". Ansamblis koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Japānā, Izraēlā un vairumā bijušās PSRS teritorijas, kā arī piedalījies ievērojamākajos senās mūzikas festivālos. "Hortus Musicus" ieskaņojis apmēram četrus desmitus programmu.
Pusaudža gados Andress Mustonens bija aizrāvies ar laikmetīgo mūziku, taču 70. gadu sākumā notika straujš interešu pavērsiens senās mūzikas virzienā. Kopš Hortus Musicus nodibināšanas Mustonens ar ansambli bieži redzams senās mūzikas festivālos, kā arī uz vērā ņemamām pasaules koncertzālēm. Mustonens ir vienlaikus vijolnieks un diriģents. Pēdējā ampluā viņš uzstājies ar ievērojamiem orķestriem, kuru vidū Čaikovska Maskavas Radio simfoniskais orķestris, Maskavas Nacionālais akadēmiskais simfoniskais orķestris, Maskavas filharmoniskais orķestris, Sanktpēterburgas filharmoniskais orķestris, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Nīderlandes, Latvijas un Lietuvas Nacionālie simfoniskie orķestri, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Helsinku orķestris, Somijas Radio simfoniskais orķestris.
Daudzus gadus Mustonens regulāri sadarbojas ar Tallinas filharmonijas un Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri. Mūziķa interešu lokā ietilpst klasicisma, romantiskā un laikmetīgā mūzika, kas 60. gados iedvesmoja jauno talantu avangarda un hepeninga pasaules atklāšanai.
'Kremerata Baltica'. Vivaldi 'Gadalaiki'
Otrdien, 11. decembrī, pulksten 19 Lielajā ģildē uzstāsies "Kremerata Baltica" ar koncertu Vivaldi "Gadalaiki".
Piedalās: Sergejs Dogadins, vijole (Krievija), "Kremerata Baltica".
Programmā: Antonio Vivaldi "Gadalaiki".
Kā vēsta koncerta rīkotāji, programmas nagla ir Antonio Vivaldi vijolkonceru cikls "Gadalaiki" jeb viens no klasiskās mūzikas superhitiem, ko allaž prieks klausīties. Kopā ar baroka mūzikā pieredzējušo orķestri "Kremerata Baltica" uzstāsies jaunais krievu virtuozs Sergejs Dogadins, kam ar mūsu mūziķiem vislabākā saspēlēšanās pieredze.
Dogadins ir viens no daudzsološākajiem Krievijas jaunajiem mūziķiem – deviņu starptautisku konkursu laureāts. Uzstājies kopā ar Karalisko filharmonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Igaunijas un Lietuvas nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem, Olsteras simfonisko, Budapeštas simfonisko, Taipejas simfonisko, Sanktpēterburgas filharmonisko orķestri un daudziem citiem, kā arī ar diriģentiem Vladimiru Aškenazi, Vladimiru Spivakovu, Juriju Simonovu, Marku Gorenšteinu, Aleksandru Dmitrijevu, Nikolaju Aleksejevu, Aleksandru Rudinu, Vasiliju Petrenko un citiem.
Dogadins spēlējis arī ar paša Nikolo Paganīni un Johana Štrausa vijoli. 2008. gadā nāca klajā mūziķa pirmais soloalbums "Dogadin", ko laida klajā Minhenes aģentūra "Solo Musica".
Koncerts 'Bahs un Vivaldi'
Piektdien, 14. decembrī, pulksten 19 Lielajā ģildē festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros skanēs koncerts "Bahs un Vivaldi".
Piedalās: Marta Jagmane, Antti Kortelainen, Agnese Kanniņa-Liepiņa, vijole, Ilona Meija, flauta, Normunds Šnē, oboja, Jānis Semjonovs, fagots, diriģents - Normunds Šnē.
Programmā: Johans Sebastians Bahs, Antonio Vivaldi.
Kā vēsta festivāla rīkotāji, orķestra izcilāko mūziķu parāde solistu ampluā, skanot uzmundrinošai un visas rūpes kliedējošai mūzikai no Vivaldi iedvesmas Venēcijas kanālu atspulgos līdz Baha meistarībai franču baroka atbalsīs. "Sinfonietta Rīga" mentors Normunds Šnē būs redzams un dzirdams gan obojista, gan diriģenta ampluā. Kopā ar maestro solo spēlēs "Sinfonietta Rīga" koncertmeistare Marta Jagmane, viņas vietnieks Anti Kortelainens, kurš jau pirms vairākiem gadiem no somu mūziķa pārtapis par latviešu mūziķi, II vijoļu grupas koncertmeistare Agnese Kanniņa-Liepiņa, pirmā flauta Ilona Meija un pirmais fagots Jānis Semjonovs.
Baha 'Augstā mesa'
Otrdien, 18. decembrī, pulksten 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros skanēs Baha "Augstā mesa".
Piedalās: Sergejs Jēgers, kontrtenors, Pauls Putniņš, bass, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Baroka orķestris "Collegium Musicum Rīga".
Programmā: Johans Sebastiāns Bahs Mesa si minorā.
Kā vēsta festivāla rīkotāji, Johana Sebastiāna Baha "Augstā mesa" ir viens no klasiskās mūzikas visu laiku dižākajiem sacerējumiem – apjomīga mesa ar tradicionālo latīņu tekstu, monumentālu izvērsumu un saturiski dziļu tvērumu. Noklausoties šo mūziku, jūs jūtaties kā uzkāpis visaugstākās un visskaistākās katedrāles jumtā, kur virs jūsu galvas ir bezgalīgas debesis un visa dzīve ir laimes piesātināta.
Atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solisti Inga Šļubovska un Viesturs Jansons, Latvijas Radio kora soliste Ieva Ezeriete, brīnišķās balss īpašnieks Sergejs Jēgers un Anglijā dzīvojošais kompetentais bass Pauls Putniņš, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un baroka orķestris "Collegium musicum Rīga", kas spēlē vēsturiskos instrumentus. Atskaņojuma vadītājs būs Saimons Mērfijs. Saimons Mērfijs dzimis Austrālijā 1973. gadā un dzīvo Nīderlandē.
Altists, violists un diriģents. 18. gadsimta un 19. gadsimta pirmās puses mūzikas starptautiski atzīts un pieprasīts speciālists. Kopš 2002. gada Hāgas baroka orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Mērfjs uzstājas tādos namos kā Amsterdamas Concertgebouw un Briseles Daiļo mākslu pils, viņš diriģējis Flandrijas festivālā, Utrehtas festivālā, Hendeļa festivālā Hallē (Apvienotā Karaliste), Baha festivālā Leipcigā, Roma Europa Festival un citur. Saimona Mērfija uzmanības lokā sevišķa vieta ir tā dēvētajiem Manheimas skolas komponistiem. Labprāt un daudz viņš diriģē Bēthovena, Haidna, Mendelszona, Mocarta, Stamica skaņdarbus. Joprojām uzstājas arī kā solo altists un kamermūziķis. Ar paša Baha savulaik aptaustītu pikolo čellu sniedzis koncertsēriju Tīringenes Baha nedēļā un Leipcigas Baha festivālā. Saimonu Mērfiju pazīst gan Eiropā, gan ASV, Kanādā, Krievijā, Āzijā un Austrālijā.
Hendeļa 'Mesija'
Piektdien, 21. decembrī, pulksten 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros skanēs Hendeļa "Mesija".
Piedalās: Sergejs Jēgers, kontrtenors, Pauls Putniņš, bass, Rīgas Doma zēnu koris, Baroka orķestris "Collegium Musicum Rīga", diriģents Māris Kupčs.
Programmā: Georgs Frīdrihs Hendelis "Mesija" (fragmenti).
Kā vēsta festivāla rīkotāji, Hendeļa "Mesija" ir viena no visu laiku izcilākajām sakrālajām oratorijām. Tai pamatā Kristus dzīves gājums, caur ko tā īpaši piemērota atskaņojumiem baznīcas gada lielākajos svētkos – Ziemassvētkos un Lieldienās. Pie diriģenta pults – izcils baroka mūzikas lietpratējs Māris Kupčs. Viņš pulcējis vienkop lieliskos solistus Elīnu Šimku, Sergeju Jēgeru, Viesturu Jansonu un Paulu Putniņu, Rīgas Doma zēnu kori, kas daudzkārt apliecinājis prasmi spoži pievārēt baroka laika partitūru vokālās grūtības, un paša vadīto baroka orķestri Collegium musicum Rīga, kas, spēlējot uz vēsturiskiem instrumentiem, ļauj mums pilnībā iztēloties, kā attiecīgā mūzika skanējusi 18. gadsimta vidū.
Oratorijas "Mesija" tapšanu apvij romantiskas leģendas. Kāds Hendeļa kalpotājs pat apgalvojis, ka darba laikā klāt pienestais ēdiens nav ticis aiztikts un manuskripta lappusēs nošu zīmes palaikam saplūdušas ar asaru lāsēm. Komponistam vīzijās rādījušies eņģeļu debesspulki, kas slavina Kungu. Te Hendeļa reliģiozais misticisms radniecīgs Baha piētiskajai kristietības izjūtai, un vairāku gadsimtu laikā izkoptās baznīcas mūzikas tradīcijas kontekstā "Mesija" ir viena no Dieva iedvesmas elpas radītās mūzikas augstākajām virsotnēm.
Oratorija tapusi neticami īsā laika posmā – 24 dienās. Lai tolaik pārrakstītu to bija nepieciešamas vismaz divas nedēļas. Pēc "Mesijas" Hendelis uzrakstīja vēl daudzus līdz pat šai dienai atzītus un atskaņotus opusus, tomēr "Mesijas" iekšējā uguns komponista dzīves ceļu apgaismoja jo sevišķi spoži un lika to vairākkārt pārveidot un pilnveidot. Vēl nedēļu pirms Hendeļa nāves, kad neviens nešaubījās atzīt izcilo skaņdari par angļu nacionālo varoni, pats autors piedalījās "Mesijas" atskaņojumā. Pat neveselības radītais samaņas zaudējums atskaņojuma laikā nav par traucēkli pēc pusstundas atpūtas vadīt koncertu līdz pat oratorijas majestātiski apskaidrotajai izskaņai.
Mendelszona Oktets un Čaikovska 'Atmiņas par Florenci'
Piektdien, 21. decembrī, pulksten 19 Spīķeru koncertzālē festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros skanēs Mendelszona Oktets un Čaikovska "Atmiņas par Florenci".
Piedalās: "Sinfonietta Rīga" kameransambļi.
Programmā: Pēteris Čaikovskis "Atmiņas par Florenci", Fēlikss Mendelszons Oktets.
Kā vēsta festivāla rīkotāji, orķestra mūziķu vēlme izteikties kamermūzikas valodā šoreiz materializēsies, atskaņojot Gētes "Fausta" lapotņu vēja un niedrāju šalku caurstrāvoto Mendelszona Oktetu un Čaikovska "Atmiņas par Florenci" – meistarīgu veltījumu sešām laimīgām nedēļām, kas vadītas, Arno upes krastos komponējot "Pīķa dāmu".
'Sniegbaltītes Ziemassvētki'
Sestdien, 22. decembrī, pulksten 15 Spīķeru koncertzālē festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros skanēs koncerts "Sniegbaltītes Ziemassvētki".
Sniegbaltīte – Elīna Šimkus, soprāns.
Princis – Jānis Kurševs, tenors.
Sergejs Jēgers 'Ziemassvētku programma'
Otrdien, 25. decembrī, pulksten 19 Rīgas Domā festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros uzstāsies Sergejs Jēgers ar koncertu "Ziemassvētku programma".
Piedalās: Sergejs Jēgers, kontrtenors, Diāna Jaunzeme, ērģeles.
Programmā: Georgs Frīdrihs Hendelis, Antonio Vivaldi.
Kā vēsta festivāla rīkotāji, programmas pamatā – pērn Rīgas Domā ieskaņotā un "Latvijas Koncertu" izdotā albuma Ave Maria hiti. Sergejs Jēgers saka: ""Vakardiena ir pagātne, rītdiena ir noslēpums un šodiena – dāvana" – šie vārdi jau daudzus gadus kalpo man par iedvesmu un liek domāt par došanu kā lielāko un skaistāko dāvanu. Ja cilvēkam kaut kā ir gana daudz, nav augstāka prieka, kā daļu no tā, kas tev dots, dāvāt citiem. Mana balss ir Dieva dāvana, kas nepieder man vienam, tāpēc esmu laimīgs, ka varu tajā dalīties."
Koncertā skanēs Baha – Guno Ave Maria, Tosti Ave Maria, ārija Dignare no Hendeļa kantātes Dettingen Te Deum, kā arī citi populāri un iemīļoti sakrālie opusi, savukārt Pirmo Ziemassvētku noskaņas izbaudīšanai dziedātājs apsolījis iekļaut programmā skaistākās Ziemassvētku melodijas. "Katra lūgšana ir saruna ar Dievu, un mana saruna ar Dievu notiek mūzikā," saka Sergejs un aicina uz koncertu, kurā pie Rīgas Doma ērģelēm sēdīsies Diāna Jaunzeme, ar kuru dziedātājam pastāvīga radošā sadarbība.
'Svētki ledus pilī'
Sestdien, 29. decembrī, pulksten 18 Spīķeru koncertzālē festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros skanēs koncerts "Svētki ledus pilī", kurā vokālā grupa "Framest" izpildīs populāras Raimonda Paula dziesmas un Ziemassvētku melodijas.
Vokālā grupa "Framest" decembrī apceļo Latviju ar sava jaunā Ziemassvētku albuma programmu - "Svētki ledus pilī" - un noslēdz koncertciklu ar uzstāšanos Rīgā.
"Framest" piedāvā klausītājiem sava pirmā albuma – Ziemassvētku kompaktdiska "Svētki ledus pilī" – tūres noslēguma koncertu.
Grupa "Framest" pastāv kopš 2005. gada un ir profesionālākā acapella grupa Baltijas valstīs. Grupā ir pieci draugi un profesionāli un daudzpusīgi dziedātāji – Beāte Zviedre (soprāns), Elīna Šmukste (alts), Mikus Abaroniņš (tenors), Jānis Ķirsis (baritons) un Edgars Janovs (bass).
Baha 'Magnificat'
Sestdien, 29. decembrī, pulksten 19 Lutera (Torņakalna) baznīcā festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros skanēs koncerts Baha "Magnificat".
"Latvijas Koncertu" tradicionālais gada nogales koncerts Torņakalna baznīcā šoreiz dāvās klausītājiem Johana Sebastiāna Baha Magnificat – formā koncentrētu, noskaņās daudzkrāsainu un bezgala pacilājošu sakrālo šedevru. Baha mūzikas kvēls cienītājs Sigvards Kļava muzicēs kopā ar paša vadīto Latvijas Radio kori, Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga un solistiem – Latvijas Nacionālās operas balsi Ingu Šļubovsku, soprānu Elīnu Šimku, kontrtenoru Sergeju Jēgeru, igauņu tenoru Mati Turi un jauno, strauji uzplaukstošo baritonu Kalvi Kalniņu, vēsta festivāla rīkotāji.
"Magnificat" ir viens no kristīgās baznīcas populārākajiem kanoniskajiem tekstiem, tas bieži izmantots daudzu komponistu daiļradē. Teksts ir slavasdziesma Dievam (Lūkas evaņģēlijs I:46–55), ko pēc eņģeļa Gabriela paziņotās vēsts par Dieva Dēla gaidāmo piedzimšanu dzied jaunava Marija.
Tas notiek Marijas radinieces Jūdejas priestera Zaharijas sievas Elizabetes namā. Gabriels pavēstījis Marijai, ka Elizabete savulaik pasludināta par neauglīgu, tomēr ar Dieva žēlastību tapusi grūta, kaut jau krietnos gados. Ienākot Elizabetes mājā, Marija sveicina Elizabeti, tajā pašā brīdī Elizabetes miesas auglis salēcas, viņa pati tiek Svētā Gara piepildīta un sveicina Mariju ar vārdiem: "Tu svētītā starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis! No kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Redzi, tiklīdz manas ausis izdzirdēja tavu sveicienu, bērns manās miesās līksmībā salēcās. Laimīga ir tā, kas ticējusi, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai ir teicis." Seko Marijas atbilde jeb "Magnificat" teksts. Vispiemērotākais laiks "Magnificat" atskaņošanai ir Ziemassvētki.
Baha komponētais "Magnificat" pirmajā veidolā pirmatskaņots 1723. gada Ziemassvētkos – tas bija pirmais gads, ko Bahs pavadīja Leipcigā Sv. Toma baznīcas kantora amatā. Skaņdarbs ir neticami lakonisks un koncentrēts – nepilnas pusstundas laikā te ģeniālā kārtā nomainās teju visi iespējamie dvēseles un prāta stāvokļi, kas vien var piemeklēt cilvēku.
Līdzās Baha "Magnificat" gada nogales koncerta programmā – Georga Frīdriha Hendeļa majestātiskais antēms "Zadok the Priest", kura pazīstamās skaņas allaž pavada Anglijas karaļu kronēšanu un skan svaidīšanas laikā, kā arī Hendeļa spirgtais jaunības gadu darbs "Dixit Dominus".
Hendeļa 'Salamans'
Svētdien, 30. decembrī, pulksten 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros notiks koncerts "Hendeļa "Salamans"".
Piedalās: Anna Denisa, soprāns, Kedija Plāsa, soprāns, Tēle Jeksa, mecosoprāns, Kristofers Fīlds, kontrtenors, Pauls Putniņš, bass, Saimons Vols, bass, "Voces Musicales", "Tallinn Baroque Orchestra", diriģents Risto Josts.
Programmā: Georgs Frīdrihs Hendelis "Salamans".
Kā vēsta festivāla rīkotāji, Hendeļa oratorija "Salamans" ir samērā reta viešņa ne tikai Latvijas, bet arī pasaules koncertzālēs, līdz ar to nedrīkstētu laist garām iespēju noklausīties šo apjomīgo un skaisto opusu. Oratorijas pirmajā daļā sastopam Salamanu mīlas svētlaimē, kuras noskaņu pastiprina slavenais "lakstīgalu koris". Otrā daļa priecē mūs ar Salamana viedajām atklāsmēm, savukārt oratorijas trešajā daļā mums darīšana ar leģendāro Sābas ķēniņieni – daļas sākumā skan žirgtā un populārā ķēniņienes ierašanās fanfara, ko zinās nodungot teju katrs no mums, un pēc kaislām peripetijām oratorija noslēdzas ar miera un godinājuma pasludināšanu abu dižajo valdnieku valstībām.
Pie diriģenta pults stāsies Latvijā pazīstamais un cienītais igauņu jaunais maestro Risto Josts – teicams un aizrautīgs 18. gadsimta mūzikas speciālists. Viņa kolēģi būs angļu dziedātāji Anna Denisa un Saimons Vols, igauņu solisti Kedija Plāsa un Tēle Jeksa, Austrālijas kontrtenors Kristofers Fīlds un Anglijā dzīvojošais Latvijas bass Pauls Putniņš, kā arī Igaunijas kolektīvi – Risto Josta savulaik izveidotais koris Voces musicales Tallinn un Tallinas baroka orķestris.