31. augusta vakarā Tallinā, Piritas klostera drupās pulcējās "Deftones" cienītāji. Grupa sniedza koncertu tūres "Diamond Eyes Tour" ietvaros, popularizējot tāpat saukto albumu, šis bija vienīgais koncerts Baltijas valstīs, bet Igaunijā - pēc skaita otrais (pirmais - 2006.gadā).

Grupas "Deftones", kas pastāv jau no 1988. gada, tās saknes meklējamas Kalifornijā. Sākot ar debijas albumu "Adrenaline" (1995.gads) un ar tam sekojošiem vēl pieciem studijas albumiem, "Deftones" ir iekarojuši stabilu nišu smagās mūzikas pasaulē, spēlējot mūziku, kuru klasificēt, pieskaitot vienam no neskaitāmajiem stiliem, praktiski nav iespējams.

Piritas klostera drupās virs skatuves uz celtniecības stalažām balstīts jumts, tajā pat vietā, kur iedomājams, ka tas kādreiz arī atradies. Skatuve nav liela, drupās arī skatītājiem vietas nav pārāk daudz, tomēr atmosfēra ir mājīga. "Deftones" sāk nedaudz nepārliecinoši - atliek tikai minēt, vai pie vainas ir klostera sienu akustika, vai arī tieši aiz ieejas ailes apglabātie mūki, par kuru pēdējo atdusas vietu norāda sašķiebušie akmens krusti, nepilnu 200 metru attālumā no skatuves. Koncertam iesilstot skanējums kļūst baudāmāks. Kā jau šajā tūrē ierasts jaunā albuma dziesmas mijas ar "White Pony" atrodamajām, gandrīz puse uz pusi, klāt pievienojot vēl vecākas kompozīcijas. "Minerva" tiek veltīta basģitāristam Či Čengam (Chi Cheng) - ar laba vēlējumiem un reminiscenci par iepriekšējo koncertu Tallinā. Jāatzīmē, ka aunais albums "Diamond Eyes" ir pirmais, kas ierakstīts bez Či Čenga), kurš pēc autoavārijas 2008. gadā atrodas komai līdzīgā stāvoklī. Viņa vietā, kas tiek īpaši uzsvērts, kā aizvietotājs stājies Serhio Vega (Sergio Vega), kas iepriekš spēlējis grupā "Quicksand".

Skatoties uz "Deftones", nav jāvaicā, kurš ir grupas "zvaigzne". Ja ģitārists Stīvens Kārpenters (Stephen Cerpenter) stāv burtiski divos kvadrātmetros, spēlējot, mainot ģitāras un nesteidzīgi izsmēķējot pa cigaretei, tad vokālists Čino Moreno (Chino Moreno), kad viņam pašam rokās nav ģitāra, skraida, lēkā, aulekšo pa skatuvi un paaugstinājumu skatuves priekšā, pamanās ar ūdeni apspļaut ne vien skatītājus, bet arī sevi un arī taustiņinstrumentu. Viņš pinas mikrofona vadā, atpinas un atkal sapinas, tomēr tā ir daļa no priekšnesuma un viņam sanāk - radīt sev unikālu uzstāšanās manieri.

"Deftones" mūzika visā pasaulē izraisa pretrunīgas emocijas - vieniem suicidālas tieksmes, citiem smaidu un prieku. Tallinas skatītāji smaidīja un lielākā daļa no sanākušajiem aktīvi atbalstīja grupu. Vēlmi aplaudēt un dziedāt līdzi neapslāpēja pat lietus, kurš koncerta vidējā trešdaļā lija, brīžiem gāza tik spēcīgi, ka nācās samiegt acis, lai redzētu skatuvi. "Deftones" radītajai mūzikai tas piestāv. Noskaņas radīšanā vēl savu artavu deva laika zoba apgrauztie klostera mūri, pār kuriem slīdošās gaismas strēlēs, izskatījās pasakaini. Neviļus gribas apbrīnot igauņus par spēju pagātnes elpu ienest šodienā, nebaidoties no kapu tuvuma, izveidot šādiem, salīdzinoši nelieliem, koncertiem vienreizēji piemērotu vietu.

Kā ne pašam karstākajam "Deftones" līdzjutējam - bija labi. Brīžiem gan šķita, ka koncerts ir ieildzis, tomēr uzzinot, ka vidēji šajā tūrē katru vakaru tiek nospēlēta 21 dziesma, saprotams kļūst, ka vienkārši uzstāšanās ir gara. Gaismas, drupas, "Deftones" skaņa un lietus mijiedarbojoties radīja pat ļoti baudāmu atmosfēru. Smaids pēc koncerta ir, turklāt kopā ar secinājumu - bija to vērts trešdienas vakarā mērot ceļu līdz Tallinai.

Pēc īsa atpūtas brīža izskan pēdējās dziesmas un "Deftones" dodas tālāk - uz Krieviju, Sanktpēterburgu un Maskavu, kur plānots filmēt grupas pastāvēšanas vēsturē pirmo koncerta DVD ierakstu. Var vien vēlēt arī tur grupai sastapt tikpat atsaucīgu publiku kā Tallinā, lai ierakstā sajūta tāda pati, kā klāt esot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!