Ceturtdien, 1.martā, Minskā, esot klāt visu trīs valstu pārstāvjiem, notika Pētera Simma režisētās Baltkrievijas, Igaunijas un Latvijas kopražojuma pilnmetrāžas spēlfilmas "Vientuļā sala" pirmizrāde.

Uzreiz pēc filmas izrādīšanas režisors Simms sarunā ar portālu "Delfi" atklāja, ka "Vientuļā sala" veidota ilgi – scenārija pirmsākumi meklējami gandrīz septiņus gadus tālā pagātnē. "Sākotnējā versijā filma izskatījās pavisam citāda nekā šobrīd – iepriekš, scenārijā tika skarta pat pedofilijas tematika, taču vēlāk vairākkārt ieceres virziens tika mainīts. Neraugoties uz to, ka filmas veidošanas process bija ilgs, tas nebija mokošs, filma izveidojās dabiski," norāda Simms.

Jautāts, kā bija veidot filmu, sadarbojoties trīs valstīm, režisors atklāj: "Visiem tas ir sarežģītāk, jo jāpielāgojas, aktieriem nav tik ērti runāt dažādās valodās, turklāt, runājot vienā valodā, iespējams uztvert dažādas nianses. Tas viss, protams, iet secen, jo cik valstu – tik reižu grūtāk strādāt. Tomēr šoreiz viss notika mierīgi un organiski, un mums tas izdevās."

Fotogalerijā: Kadri no filmas 'Vientuļā sala' veidošanas

Viņš arī pauž uzskatu, ka, lai arī daudzi domā, ka kino bieži var redzēt patosu un, veidojot filmas, kāds vienmēr kliedz "Motors! Kamera!", "filmu veidošana ir nemitīga nonākšana izvēles priekšā un lēmumu pieņemšana". "Bieži tā nav tikai izvēle starp sliktiem un labākiem variantiem, bet gan kompromisu meklēšana, jo mazajā kino jābūt nevis ģenerālštāba, bet partizānu domāšanai, kur grūtības jācenšas pārvērst lietderīgumā.

Kad kaut kas neizdevās, tas stimulēja meklēt citas iespējas, kas lielākoties izrādījās daudz neparedzamākas. Vēlāk nolēmām to paturēt par galveno vadmotīvu – šajā filmā nekas nav tas, kas šķiet pirmajā brīdī – draugi nav draugi, ienaidnieki nav ienaidnieki. Katrs cilvēks dzīvo savu dzīvi, ir saistīts ar savām problēmām un darbiem, bet pēkšņi redzam, ka tās problēmas, kuras nevaram atrisināt gadiem un pat gadu desmitiem, citi cilvēki var atrisināt ātri un vienkārši. Tā ir galvenā filmas doma," teic Simms un piebilst, ka veidotāju komanda vēlējusies, lai filma ir "nedaudz konservatīva, lai tajā nav nemitīgas lamāšanās".

Fotogalerijā: Performance pirms filmas 'Vientuļā sala' pirmizrādes Minskā

Savukārt studijas "F.O.R.M.A." producents Gatis Upmalis portālam "Delfi" norāda, ka ar režisoru Simmu strādā jau pie trešās filmas. "Mums tā ir jauna pieredze darbā ar baltkrieviem. Visādi ir gājis, tomēr visumā ar šo projektu esam ļoti apmierināti. Es domāju, ka viņi arī. Ceram arī uz turpmāku sadarbību citos projektos," teic Upmalis.

Jautāts, vai jau tiek strādāts pie kādiem konkrētiem sadarbības projektiem, producents stāsta, ka režisoram Simmam jau ir konkrētas ieceres.

Uz jautājumu, kāda situācija šobrīd ir Latvijā ar valsts finansējuma piesaisti kino projektiem, Upmalis stāsta: "Šobrīd nav tie labākie laiki arī Latvijā. Šogad, piemēram, būs salīdzinoši daudz filmu pirmizrādes, kuru veidošanā piedalījusies arī Latvija, taču tās sakrājušās no iepriekšējo gadu darba.

Grūti pateikt, cik jābūt filmu pirmizrādēm gadā un, protams, ideāli būtu - jo vairāk, jo labāk, bet "iztikas minimums" šajā jomā pašlaik netiek izpildīts. Pašlaik finansējums ir ne mazāk kā divām filmām gadā, tomēr es uzskatu, ka būtu jānodrošina vismaz piecu spēlfilmu ražošana gadā - tad mēs Latvijā varētu runāt par kino industriju un tās uzturēšanu ar profesionālu ievirzi."

Filmu kopā ar Latviešu studiju "F.O.R.M.A" producējusi igauņu kompānija "Lege Artis Film" un baltkrievu kinostudija "Belarusfiļm".

Latviju Minskā pārstāvēja arī filmas montāžas režisors Armands Zvirbulis un filmēšanas objektu menedžere Baiba Dišlere. Kino lentē "Vientuļā sala" filmējušies arī divi Latvijas aktieri - Andris Keišs, kurš atveidojis Zigi un Romualds Ancāns, kurš atveidojis tēvoci Dimu.

Lomās: Lembits Ulfsaks, Juhans Ulfsaks, Lenna Kūrmā, Igors Sigovs, Svetlana Zeļenkovskaja, Boriss Poluņins, Valerija Arlanova, Agneta Kaminska, Veronika Pļjaškēviča, Vlads Žuravļovs, Gerts Raudseps, Andris Keišs un Olga Vodčica.

Filmas "Vientuļā sala", kuras budžets bija vairāk nekā 1,2 miljoni eiro, pirmizrāde Igaunijā gaidāma 22.martā, bet Latvijā trīs valstu kopražojums uz lielajiem ekrāniem nonāks kino festivāla "Lielais Kristaps" laikā.

Filmas veidošanu finansiāli atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Igaunijas Filmu fonds, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Baltkrievijas Kultūras ministrijas Kino departaments un Eiropas Savienības MEDIA programma. Filmēšanas darbus Latvijā atbalstīja VAS  "Latvijas dzelzceļš", SIA "LDz Cargo" un AS "Pasažieru vilciens".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!