Foto: LETA
Šī gada 9. augustā 90 gadu jubileju atzīmē latviešu teātra vecmeistars, joprojām aktīvi strādājošais režisors Oļģerts Kroders.

Par godu režisora jubilejai Nacionālajā teātrī Valmieras drāmas teātra viesizrāžu ietvaros 9. augustā varēs noskatīties Krodera 2006. gadā iestudēto Viljama Šekspīra lugu "Karalis Līrs" ar Rihardu Rudāku titullomā. Pēc izrādes teātra kolektīvs dosies uz Valmieru, lai sveiktu režisoru apaļajā jubilejā.

Biļetes uz izrādi "Karalis Līrs" krietnu laiku vairs nav pieejamas. Iestudējums atjaunots par godu Krodera jubilejai un pagaidām viesizrāžu ietvaros iekļautās izrādes ir vienīgās plānotās, taču "Spēlmaņu nakts" 2006./2007. sezonas labāko izrādi varēs noskatīties arī Latvijas Televīzijas 1. kanālā 27. augustā plkst.21:20.

Savukārt Krodera dzimšanas dienas vakarā LTV1 programmā iekļauta Mārtiņa Eihes dokumentālās filmas "Piektais Hamlets" TV pirmizrāde, kas aicinās skatīju uz sarunu ar četriem Hamleta lomas atveidotājiem no dažādiem laikiem un teātriem un viņu sadarbību ar Režisoru. Filma seko gan izrādes mēģinājumu procesam, kurā atklājas Krodera darba stils, ironiskā pieeja un savdabīgais humors, gan iezīmē Hamleta lomu mūsdienu Latvijā un ārpus tās.

Plašas režisora jubilejas svinības ieplānotas šī gada 10 septembrī, kad Valmieras teātrī notiks īpašs Oļģerta Krodera jubilejas vakars "Ir tikai teātris". Pasākumam tiešraidē no plkst.19:30 varēs sekot līdzi arī LTV1 skatītāji.

Jubilejas vakars būs veltīts Krodera radošajai dzīvei, kas pavadīta uz gandrīz visu Latvijas teātru skatuvēm, un viņa mūžam, kurā piedzīvotas visas varas un vēstures pagriezieni, jo Kroders ir tikai trīs gadus jaunāks par savu valsti. Tiešraidē piedalīsies aktieri no visiem Latvijas teātriem, kuros strādājis Oļģerts Kroders. Jubilejas vakara režisore – Indra Roga, scenārija autore VDT direktore Evita Sniedze.


Oļģerts Kroders (1921) ir unikāla, dzēlīgi asprātīga un neapšaubāmi ģeniāla personība latviešu teātra kultūrā. Viņš nācis pasaulē aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera ģimenē. Mācījies Latvijas Universitāte, Filoloģijas un filozofijas fakultāte, taču pēc pirmā kursa 1941. gadā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju.

Latvijā atgriezies 1956. gadā un drīzumā pēc tam sācis rakstīt izrāžu recenzijas, kā arī darboties amatierteātros. Pirmais iestudējums profesionālajā teātrī bijis 1959. gadā Liepājas teātrī – operas izrāde "Ugunī". Turpmākos gadus Kroders darbojies Liepājā, līdz 1964. gadā uzaicināts strādāt uz Valmieras teātri. Pēc desmit darba gadiem 1974. gadā atkal atgriezies Liepājā, kur strādājis līdz 1989. gadam, bet kopš 2001. gada strādā un arī dzīvo Valmieras teātrī. Lai arī radošais mūžs visvairāk bijis saistīts tieši ar šiem abiem teātriem, Kroders izrādes veidojis teju visos Latvijas teātros, deviņdesmitajos gados bijis galvenais režisors arī Nacionālajā teātrī.

Radošā biogrāfija bagātināta arī ar atsevišķām kino un teātra lomām, piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī Oļģerts Kroders spēlējis Alvja Hermaņa iestudējumos Valjeho "Liesmojošā tumsā" un Čehova "Kaija".

Oļģerts Kroders 2006./2007. gada sezonā saņēmis Latvijas Teātra gada balvu kategorijā Labākais režisors par iestudējumiem "Karalis Līrs" un "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", "Karalis Līrs" arī apbalvota kā sezonas labākā izrāde.

2001. gadā Kroders saņēmis Triju zvaigžņu ordeni, bet kopš 2007. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis.

"Režisors Oļģerts Kroders uzskatāms par psiholoģiskā teātra spilgtu pārstāvi. Viņa uzvedumiem raksturīga smalka cilvēku savstarpējo attiecību pētniecība, ironiska attieksme pret klišejiskiem estētiskiem kanoniem un liekulīgu varas vai sabiedrības morāli. Oļģerta Krodera paša gara aristokrātisms un iekšēja neatkarība ļāvusi viņam gan mākslā, gan dzīvē vērsties pret varmācību, gan garīgu, gan fizisku, iestudējumos uzsverot cilvēka kā domājošas būtnes garīgās aktivitātes un iekšējās brīvības nozīmību. Savu teātra ideju Oļģerts Kroders vispārliecinošāk realizē, izstrādājot jaunu pieeju klasikai – Viljama Šekspīra, Fridriha Šillera, Henrika Ibsena, Antona Čehova u.c. lugām, atrodot agrāko laikmetu situācijās un varoņos arhetipisku, arī mūslaiku cilvēkam aktuālu pieredzi," par Oļģertu Kroderu raksta teātra mākslai veltītais, režisora vārdā nosauktais portāls www.kroders.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!