Foto: F64
Šī gada 22. februārī apaļu, 80 gadu jubileju atzīmē Latvijas Nacionālā teātra aktrise Baiba Indriksone.

Jubilāri dzimšanas dienā teātrī sveiks viņas kolēģi, bet ar saviem skatītājiem Indriksone tiksies radošajā pēcpusdienā "Mana bagātība ir mans mūžs" E.Smiļģa Teātra muzejā 27. februārī. Jubilejas reizē Teātra muzejā aktrise, tiekoties ar sava talanta cienītājiem, runās Selmas Lāgerlēvas "Kristus leģendas" un citu sev tuvu autoru darbus.

Baiba Indriksone dzimusi 1932. gada 22. februārī. 1952. gadā absolvējusi Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti un tajā pašā gadā sākusi strādāt Nacionālajā teātrī.

Indriksones skatuves tēlu vidū ir tādas spilgtas varones kā Dina Raiņa "Jāzepā un viņa brāļos", Marija Molnāra "Liliomā", Betīna Skarpeta "Skrandaiņos un augstmaņos", Aņa Čehova "Ķiršu dārza" un daudzas citas. Plaši pazīstamas un tautā bieži citētas ir vairākas no aktrises spožākajām kino lomām filmās "Melnā vēža spīlēs", "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās", kā arī "Limuzīns Jāņu nakts krāsā".

"Baiba Indriksone pieder tām laimīgajām māksliniecēm, kurām jau no visagrās jaunības "prožektori" ir iegaismojuši ceļu uz skatuvi un kino ekrānu, bet nav apžilbinājuši acis un galvu.  Pašas gaišā saulainā būtība un laimīgs gadījums viņai "piespēlēja" Ābelītes lomu vienā no pirmajām latviešu pēckara filmām "Rainis".... – Viss viņas ceļš uz teātra institūtu un teātri sakrita ar skarbā pēckara gadu lozungu – aicinājumu "piecgadi – četros gados!" – vienā gadā pabeigt divas klass, otrajā kursā nolikt eksāmenus par pirmo, vēl diplomu nesaņēmušai jau debitēt toreizējā drāmas teātrī Katjas lomā I. Turgeņeva "Mēnesī uz laukiem"..." tā par aktrisi jubilejas reizē Nacionālā teātra mājaslapā raksta teātra zinātniece Rita Melnace.

"Lieliskie skatuviskie dotumi, neparastā sievišķība, temperaments, mērķtiecība un darba spējas nodrošināja jaunajai aktrisei ne tikai līrisko meiteņu lomas, bet arī ieveda viņu psiholoģiski sarežģītāku, pretrunīgāku sieviešu pasaulē, kuras Baibas Indriksones interpretācijā varētu raksturot ar slaveno Hamleta repliku – "ak, vājība- tavs vārds ir sieviete!"  Viņa nevairījās arī skarbāku, satīriskāku piesitienu, ja lomas materiāls to prasīja un tas disonēja ar pašas harmonisko būtību," raksta Melnace.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!