Daudzi skatītāji viņu atceras kā Elektru L.Djurko "Elektra – mana mīla", citi kā Hedu Gableri, vēl citi kā Poniju Cepurīti, Ieviņu, Kristīni, Džuljetu, Elizabeti, Megiju, Teu, Zūziju Zakss…līdz jaunākajām lomām Metija Feja Eikena "Osedžas zemē" un Fokshilas kundzei "Pērnvasar negaidot". Nākamā sezona Aktieru zālē sāksies ar Mihaila Kublinska iestudēto izrādi "Mī mālēt" ar jubilāri galvenajā jomā.
"Tas ir brīnums, kā tādā tālā Bauskā var mitināties viens Latvijas "teātra pīlārs"! Tikt galā ar dzīvi, sadzīvi (un ne jau to vienkāršāko) un vēl "vilkt" sev līdz veselu ģimenes un skatuves pulciņu. Daudzus gadus Tu mani esi nesusi uz muguras 263 mūsu neaizmirstamajās "Acālijas" izrādēs. Ja Tavā vietā Miķelis būtu saredzējis citu, diez kas no tā visa būtu iznācis. Negribas pat domāt! Un Tava "plikā baznīcas žurciņa".... Tā ir burvīga, liktenīga, nu... laikam jau sagadīšanās. Neskrietu tie gadi tik trakā ātrumā! Un vienalga Tu esi viens jauks, pamatīgs, drošs "priekšgājējs", uz kuru vienmēr var paļauties. Mūsu "Dueti" tam, manuprāt, ir labs pierādījums. Man "sirmā vecumā" atkal būt kopā ar Tevi uz skatuves.... Vai var būt kas labāks! Kaut tie režisori vairāk saprastu, cik ļoti mēs saderam kopā! Turies, Lāsmiņ! Mums viss vēl priekšā!" tā par savu kolēģi raksta Nacionālā teātra aktieris Ģirts Jakovļevs.
Lāsmas Kugrēnas kursabiedrs, aktierisVoldemārs Šoriņš teic: "Katra tikšanās ar Lāsmu uz skatuves ir jauna pieredze, kas prasa atbildību par katru vārdu, domu un žestu, jo zini, ka sekos tūlītēja, dzīva atbilde, jo Lāsma ir partneris, kas ne tikai skatās, bet redz un ne vien klausās, bet arī dzird. Bet galvenais – uz skatuves viņai vienmēr esmu varējis uzticēties. Te nav runa par laikā pateiktu gala vārdu. Tā ir skatuviskā uzticība, kad nebaidies atklāties, un zini, ka tiksi saprasts un atbalstīts... Pat iedrošināts..."
"Sāpes... dvēseles trauslums, hiperjūtīgums, traģiskā pārdzīvojuma spēks, ideālisms, darbaspējas, ass prāts – tādas asociācijas rodas, domājot par Lāsmu Kugrēnu. Un pāri visam – AKTRISE.
Piedod, Lāsma, bet nevaru Tevi iedomāties kā politiķi vai biznesmeni. Šajās sfērās Tu ar savu raksturu noteikti savārītu pamatīgu putru. Tava vieta ir uz SKATUVES. Un šīs tiesības, atdevīgi strādājot, sevi netaupot, Tu esi pārliecinoši pierādījusi daudzu gadu garumā," par aktrisi saka režisors Edmunds Freibergs.
"No lomām minēšu tikai dažas – Ponija Cepurīte un Elektra, "Skroderdienu" Ieviņa un karaliene Elizabete – lai apliecinātu Tavu aktierisko iespēju "upi bez krastiem". Pašlaik savu mākliniecisko pilnbriedu Tu apliecini "Osedžas zemē", un var tikai apbrīnot, ar kādu eleganci šajā lomā tiek savīta mietpilsoniska aprobežotība ar ironiju, patiesu dramatismu un smeldzi par neizdevušos dzīvi. Ar vislielāko gandarījumu atceros mūsu kopdarbu – N. Tanskas "Angļu valodas stundu" un īpaši – H. Gulbja "Oliveru". Liktenis pret Tevi dažkārt nav bijis pārāk saudzīgs. Un, tomēr, par spīti visam, cauri gadiem Tu esi spējusi sevī saglabāt savu "Oliveru". Nepazaudē to arī turpmāk!" - vēl režisors Freibergs
Atzinīgus vārdus Kugrēnai veltījis arī režisors Viesturs Kairišs: "Lāsmu kā aktrisi var raksturot viens vārds – mērogs. Viņai ir lielo lomu mērogs. Traģēdija, kas ietver komēdiju, tā ir viņas amplitūda. Viņai ir pieejama aktiermeistarības dziļākā izpratne. Tā palīdz veidot raksturu psiholoģiju, kas sasniedz cilvēcisku arhetipu līmeni. Tas nozīmē, ka psiholoģiski viņa spēj izveidot cilvēku – noslēpumu, kura uztveršana nebeidzas ar izrādes noskatīšanās brīdi. Tīri cilvēcīgi ar Lāsmu ir ļoti patīkami un viegli strādāt. Ir svarīgi, ka sadarbība ar viņu veidojas dziļāka, kas rada tik svarīgo izjūtu, ka teātris nav tikai darbs, bet kaut kas daudz, daudz vairāk. Novēlu Lāsmai, lai teātra repertuārs biežāk atbilstu viņas augstajam līmenim."
Lāsma Kugrēna dzimusi 1952. gada 17. jūnijā, Bauskā. Nacionālā teātra aktrise kopš 1975. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
