Lilitas Bērziņas balvu saņēma Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka.
Aktrise balvai tika izvirzīta par Violetas lomu T.Letsa lugā "Osedžas zeme" Valtera Sīļa režijā, kā arī spilgti nospēlētām otrā plāna lomām - Veco Zapu "Ādama stāstā" Indras Rogas režijā, Gunhildi H. Ibsena lugas "Jūns Gabriels Borkmans" iestudējumā, kas Fēliksa Daiča režijā tika spēlēts ar nosaukumu "Nesaprašanās", Kņazieni Mjagkuju Ļ. Tolstoja "Annā Karēņinā" M. Gruzdova režijā, kā arī Dzimtsarakstu nodaļas darbinieci R. Paula/L.Langas "Leo. Pēdējā bohēma" Edmunda Freiberga režijā, apliecinot, ka Lolita Cauka ir aktrise ar plašu ampluā, ko spēj īstenot pie dažādu rokrakstu un paaudžu režisoriem.
"Nacionālais teātris, apsveicot mākslinieci ar godam nopelnīto Lilitas Bērziņas balvu par Violetas lomu izrādē "Osedžas zeme" Valtera Sīļa režijā, vēlas pievienot nopelniem arī pēdējo gadu lomas teātra Aktieru zālē izrādēs "Rudens un ziema" un "Nesaprašanās ("Jūns Gabriels Borkmans")", abas F. Deiča režijā, kas apliecina aktrises talanta dramatisko spēku varoņlomās. Gan Violeta, gan Margareta, gan Gunhilde - ir pretrunīgi raksturi, kas vienlaikus atklāj sievietes spēku un vājumu nevis ekstrēmos brīžos (skatuves laikā), bet visas dzīves garumā. Lolitas Caukas varones, protams, īpaši Violeta ir mīlējusi gan vīru, gan bērnus spēcīgi, egoistiski, aizlaužot kaut ko būtisku viņu patībā un galarezultātā attopoties pie sasistas siles, kam mēs, skatītāji, kļūstam par lieciniekiem. Plašā emocionālā amplitūda ļauj aktrises tēlotās sievietes vienlaikus žēlot, saprast un... vēlēties nebūt viņu vietā. Neviena no šīm sievietēm neraisa vēlmi ar viņu identificēties, tomēr visās viņās ir kas ļoti tuvs un pazīstams, jo egoismu jūtās, spēku, ko prasa godīgums, un vientulību pazīstam mēs visi. Lomu veidošanā liela nozīme bijusi aktrises iekšējai inteliģencei, talantam, maksimālismam attiecībā pret savu darbu un teātri kā mākslu, kā arī režisoriem - Valteram Sīlim un Feliksam Deičam, kas abi, pārstāvēdami stipri atšķirīgas paaudzes, ar savu smalkjūtīgo uzmanību pret aktieriem pratuši pavērt un parādīt jaunas aktrises talanta šķautnes," par aktrisi raksta Ieva Struka, Nacionālā teātra direktora palīdze repertuāra jautājumos.
Harija Liepiņa balvu saņēma Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš.
Artūrs Skrastiņš ir režisoru un skatītāju mīlēts aktieris, par kuru bez pārspīlējuma var teikt, ka uz viņu lielā mērā tiek balstīts teātra repertuārs. Savulaik tieši šajā aktierī Dailes teātra leģendas Harijs Liepiņš un Eduards Pāvuls saskatīja sava talanta un darba turpinājumu.
Pēdējās sezonas Skrastiņam ir bijušas īpaši radoši veiksmīgas: mākslinieka traģiskais liktenis dramaturga Moljēra tēlā M. Bulgakova drāmā "Versaļas kods" R. Atkočūna režijā, kaprīzi nenoteiktais Ābels K. Hamsuna "Ābels un Olga" M. Gruzdova režijā, mokoši depresīvais Ērihs Marija Remarks mūziklā "Marlēna" I. Mičules režijā, bet - pāri visam - pretrunīgais un neviennozīmīgais Saljēri tēls P. Šefera drāmā "Amadejs" J. Villema van den Bosa režijā.
Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu saņēma baletdejotājs, pedagogs-repetitors un horeogrāfs Vladimirs Cukānovs.
"Spilgts tehnisks dejotājs. Vēlāk izcils pedagogs - repetitors, kurš tika novērtēts ne tikai pie mums, bet "dzelzs priekškara" gados jau veiksmīgi pierādīja sevi daudzās pasaules valstīs. Kopš 1989. gada ar izcilību strādā Vīnē." Tā par mākslinieku saka Aivars Leimanis, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, Vladimira Cukānova skolnieks.
Vladimirs Cukānovs ir dzimis 1929. gada 25. oktobrī Rjazaņas apgabalā Krievijā. Beidzis Maskavas Lielā teātra Horeogrāfijas skolu(1947) un Ļeņingradas N.Rimska-Korsakova Valsts Konservatorijas Baletmeistara fakultāti (1970). Paralēli baletdejotāja darbam ilgus gadus bijis LNO baleta trupas pedagogs.-repetitors (1947-91), daudz strādājis kā viespedagogs dažādu valstu baleta skolās. Strādājis Vīnes Valsts operas baletskolā (1985-88) un kopš 1989.gada Vīnes Valsts operā.
Latvijas Nacionālajā operā iestudētajās baleta izrādēs spēlējis daudzas lomas, kā arī veidojis horeogrāfiju vairākiem iestudējumiem.
Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā Vladimirs Cukānovs izskolojis spilgtākos vīriešu kārtas baleta māksliniekus, to skaitā - Igors Pavļēņins, Arnis Līcītis, Māris Sveilis, Tālis Sils, Gunārs Anufrijevs, Boris Čuprins, Vladimirs Gelvāns, Vladimirs Diordjevs, Vasīlijs Gončarenko, Māris Retermanis, Valērijs Sevastjānovs, Džons Markovskis, Juris Kaprālis, Gļebs Larionovs, Boļeslavs Adamoks, kā arī Helēnas Tangijevas - Birznieces balvas ieguvējs 2011. gadā - Genādijs Gorbaņovs.
Lilitas Bērziņas balva pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 2009.g.- Valmieras drāmas teātra aktrise Ieva Puķe, 2010. gadā - Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa, bet pagājušajā 2011. gadā - Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska.
Harija Liepiņa balva pirmo reizi tika pasniegta 2005. gadā un to saņēmuši tādi aktieri, kā Uldis Anže (2008.g.),2009.g.- Ģirts Ķesteris, 2010. gadā - Valmieras drāmas teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis, bet 2011. gadā - Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.
Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006.g.), 2008.g. - Aivars Leimanis, 2010. gadā - Sarmīte Jakse-Graudiņa, bet 2011. gadā - Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs.
Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā.