Astrīda Kairiša šogad atzīmēja savu 70. gadu jubileju, kurai par godu Nacionālajā teātrī tika iestudēta Margaritas Dirasas drāma "Augu dienu koku paēnā".
"Astrīda Kairiša. Vārds, kas neprasa komentārus tiem, kas gadu desmitiem sekojuši līdzi Nacionālā teātra izrādēm, bet jo īpaši tiem, kas pārzina Latvijas kino. Ieva "Tauriņdejā", Zane "Pūt, vējiņi!", Laura "Ezera sonātē", Justīne "Trīs minūšu lidojumā" un citas kinolomas ir iemūžinātas lentēs, bet teātrī tikpat spoži nospēlētās lomas – Madara "Salna pavasarī" (Liepājas teātris, 1963) un visi turpmākie Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī spēlētie darbi - Zane "Pūt, vējiņi!", Millija Riekstiņa "Piecstāvu pilsētā" un "Putni bez spārniem", Jūlija "Liliomā", Žanete "Zemes un saules vārdā", Antonija "Skroderdienās Silmačos", Liena "Mērnieku laikos", Isabella "Spānijas Isabellā", Spīdola "Uguns un nakts" un daudzas citas, kopskaitā ap 70 !, paliek vien skatītāju atmiņā un teātra vēsturē. Tomēr, redzot Astrīdu Kairišu uz skatuves šodien – izrādēs "Nesaprašanās", "Veļupes krastā", "Uz neatgriešanos", kā arī atsaucot atmiņā citus nesena laika darbus, nevar neatcerēties to viņai vien piemītošo skatienu un balss intonāciju, kas padarījis viņu tik īpašu Latvijas teātrī," par aktrisi raksta teātra zinātniece Ieva Struka.
Savukārt Ādolfs Šapiro Jaunatnes teātrī strādāja no 1962. gada, bet kopš 1964. gada līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā bija jaunatnes teātra galvenais režisors. Viņš veidojis izrādes, kas kļuvušas par sava laika Latvijas teātra leģendām – Maksima Gorkija "Pēdējie", Bertolda Brehta "Trešās impērijas bailes un posts", Gunāra Priedes "Centrifūga" un daudzas citas. Pēc Jaunatnes teātra slēgšanas Šapiro pārcēlās dzīvot un stradāt uz Maskavu.
"Ādolfa Šapiro daiļrades metodi varētu raksturot kā dinamisko jeb selektīvo reālismu. Režisors savos uzvedumos īstenoja psiholoģiskā reālisma principus, bet izmantoja arī publicistikas un atraktīvas ainu montāžas paņēmienus, cirka estētikas un klaunādes elementus, skatuviskās metaforas un telpiskās kompozīcijas, kas iestudējumiem piešķīra plašāku filozofisku un poētisku kontekstu. Šapiro iestudētie pasaules klasikas darbi – M. Gorkija, A. Čehova, H. Ibsena, B. Brehta, A. Ostrovska un citu autoru lugas - kļuva par īstu profesionālisma skolu Jaunatnes teātra aktieriem. Savukārt režisora svaigais skats uz Raiņa, G. Priedes, M. Zālītes un citu latviešu dramaturgu darbiem atklāja tajos negaidītas, provokatīvas tēlainības iespējas; viņa ieinteresētā attieksme pret latviešu kultūru ieplūdināja mūsu teātra kopainā oriģinālas mākslinieciskas domāšanas, riskantu risinājumu un uzdrīkstēšanās pieredzi," par izcilo režisoru raksta teātra zinātniece Guna Zeltiņa.
Jau ziņots, ka svinīgā pasākuma laikā Spīķeros bija pulcējušies visi šī gada "Spēlmaņu nakts" nominanti, kā arī Latvijas Teātra zelta fondā tika uzņemti aktrise Velta Līne un režisors Oļģerts Kroders.
Pirms pieciem gadiem dibinātajā zelta fondā jau ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis, Jaunatnes teātra aktrise Astrīda Vecvagare, Operetes soliste Ļubova Beļikova, Jaunatnes teātra aktrise, teicēja Elvīra Baldiņa, Latvijas Leļļu teātra bijušais galvenais mākslinieks un scenogrāfs Pāvils Šenhofs un citi pazīstami skatuves vecmeistari.
Ikgadējās "Spēlmaņu nakts" balvas labākajiem Latvijas teātru aktieriem un iestudējumiem aizvadītajā sezonā šogad tiks pasniegtas Rīgas Krievu teātrī, 23. novembrī.